Ar 1. janvāri ir mainījusies Jelgavas pašvaldības stundu finansēšanas kārtība pilsētas skolās.
Ar 1. janvāri ir mainījusies Jelgavas pašvaldības stundu finansēšanas kārtība pilsētas skolās. To nosaka 1998.gada 27.oktobra Domes lēmums «Par pašvaldības izglītības iestāžu finansēšanas kārtību». Līdz šim par pašvaldības apmaksātajām stundām (fakultatīvajām nodarbībām, pulciņiem u.tml.) skolas saņēma tik daudz līdzekļu, cik bija pieprasījušas. Taču ne vienmēr šis pieprasījums bija pietiekami pamatots. Tagad pamatojumam jābūt norādītam izstrādātā, motivētā projektā katram konkrētam mērķim.
Kādi ir šā lēmuma pamatprincipi un kā tas īstenojas, par to lasītājus informē Jelgavas Domes Izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurlovičs.
Izglītības finansēšanas avoti
Izglītības finansējums tiek saņemts no trim avotiem. pirmais ir valsts mērķdotācija, kas galvenokārt domāta pedagoģiskā darba apmaksai. Šo mērķdotāciju nevar izmantot nekur citur kā tikai pedagogu darba algām. To saņemam atbilstoši skolēnu skaitam. Ar 1998. gada 1. septembri sāka darboties jauns mehānisms mērķdotāciju sadalē. Tas veidots, lai taisnīgi sadalītu naudu izglītības iestādēm atbilstoši skolēnu skaitam, ņemot vērā izglītības iestāžu specifiku un papildpakalpojumus, kas pašvaldībai jānodrošina likumā noteiktajā kārtībā. Jelgavā ir aptuveni 10 000 izglītojamo, tādējādi iznāk 11,7 lati vienam skolēnam mēnesī.
Otrs finansēšanas avots ir pašvaldības budžetā paredzētie līdzekļi izglītības iestāžu uzturēšanai un tehniskā personāla algām. Jelgavā diemžēl šī summa ir daudz mazāka nekā citās Latvijas lielajās pilsētās, kur tā ir no 42 līdz 45 procentiem no pašvaldības budžeta (Jelgavā – 36 procenti).
Visbeidzot, Jelgavas Dome no pašvaldības budžeta papildus finansē stundas – tās, kuru skaits ir nepietiekams vai kur ir kāds papildu piedāvājums. Taču šo līdzekļu izmantošanā tāpat kā mērķdotācijas izmantošanā nebija noteiktas sistēmas. Pamatā no šīs naudas tika realizētas mērķprogrammas: veselības mācības stundas un ar likumu noteiktā sešgadīgo bērnu apmācība. Pārējie lielāko tiesu bija dažādi pulciņi, mākslinieciskā pašdarbība, svētdienas skolas etniskajām minoritātēm, tehniskā modelēšana, informātika, svešvalodumācīšana. Katra skola iesniedza sarakstu, un papildu samaksa tika nodrošināta bez īpašas sistēmas, tas nozīmē – kurš prasīja līdzekļus, tam arī tika iedots. Protams, reizēm ne visu prasīto bija iespējams apmierināt. Šajā situācijā nereti radās jautājums: kāpēc viena skola saņēma finansējumu, bet citai savukārt tas netika piešķirts? Tika meklētas arī atbildes: jā, viņu pašdarbnieki jau laureāti! Bija arī pretējs arguments: iedodiet mums finansējumu, un pēc dažiem gadiem arī mūsu skolēni būs laureātu godā! Dažkārt tā varbūt bija nemotivēta runāšana, bet reizēm savs pamats tai bija.
Prasība – pamatots projekts
Domes administrāciju un mani personīgi šī situācija pilnīgi neapmierināja, ņemot vērā, ka pašvaldības budžets nodrošina tikai mācību iestāžu uzturēšanu. Tāpat valsts mērķdotācija nevar tikt izmantota citādi kā tikai pamatfunkciju veikšanai, tas ir, mācību plāna izpildes nodrošināšanai. Šī ir vienīgā investīciju iespēja, lai kaut kādā veidā attīstītu gan māksliniecisko pašdarbību un – pats svarīgākais – pedagoģiskās inovācijas, jaunus kursus utt.
Ar šā gada janvāri pašvaldības stundu apmaksas sistēma tiks pārkārtota. tāpat kā iepriekš tiks apmaksāta sešgadīgo bērnu apmācība, veselības mācība kā pašvaldības mērķprogramma, bet viss pārējais – gan mākslinieciskā pašdarbība, gan inovatīvie pedagoģijas kursi – tiks finansēti pēc projektu principa. Ir noteikta ekspertīzes kārtība, izglītības iestāžu iesniegtie projekti tiek vērtēti divos līmeņos, pirmkārt, metodiski informatīvajā centrā, otrkārt, Skolu valdes komisijā.
Līdzekļi – jaunākajam pedagoģijā
Uzskatu, ka šī ir apmaksas sistēmas sakārtošana, lai mērķtiecīgi izmantotu ne sevišķi lielos līdzekļus, kas ir mūsu rīcībā. Projektu daudzums un to kvalitāte atkarīga no skolu administrācijas aktivitātes un prasmes tos veidot. Atdot naudu tur, kur šīs prasmes nav, ir nelietderīgi.
Tie cilvēki, kuri prot sagatavot projektus, kam ir iestrādes, jāuzskata par profesionāļiem. Viņi pratīs norādīt, kāpēc līdzekļi nepieciešami un ko tas dos audzēkņiem.
Jautājums, vai kādā skolā bērni tomēr nepaliks zaudētajos, nav pamatots, jo skolu direktoriem ir pietiekami līdzekļu gan lai māksliniecisko pašdarbību, ja tā skolā tiek uzskatīta par prioritāru, gan lai īstenotu mācību papildkursus. Sadalot valsts mērķdotāciju, tiek ievēroti visi faktori. Projekti nepieciešami papildu valsts mērķdotācijai, salīdzinoši ļoti nelielam stundu skaitam (744 stundām) nedēļā. Tā ir niecīga finansējuma daļa – 36 skolotāju slodzes.
Skolēnu ieguvums ir plašāks izglītošanās iespēju piedāvājums, iespēja apgūt jaunu mācību priekšmetu, jaunu kursu. Ja kaut kas skolā ir bijis labs un šī iestrāde atmaksājas, tad piešķirtais finansējums ļaus darbu turpināt. Tā tiks sekmēta attīstība.
Nedodot naudu, nevar prasīt, lai skolas ievieš jaunas programmas, lai strādā inovatīvi, lai paplašina mācību kursu piedāvājumu.
Skolās ir sācies otrais mācību semestris. Iesniegtie projekti ir novērtēti, rīkojumi parakstīti, un izglītības iestādes zina, kurš skolēnu izglītošanas projekts turpmāk saņems pašvaldības finansējumu.
