No vēstures zinām par cilvēku analfabētismu iepriekšējos gadsimtos, par mazajām kopienām un ciemiem, kuros notika galvenā informācijas aprite.
No vēstures zinām par cilvēku analfabētismu iepriekšējos gadsimtos, par mazajām kopienām un ciemiem, kuros notika galvenā informācijas aprite.
Bet nu sākam runāt par postindustriālo sabiedrību, par parādībām, ko ieskicē informācijas sabiedrības iedīgļi, un brīnāmies par milzīgo informācijas daudzumu. Tam visam blakus ir izglītība.
–Bez tās nevar pārdot mobilo telefonu, nevar iegūt sakarus, nopelnīt naudu, – saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons.
Ar ko skaidrojama arvien lielāka tieksme pēc zināšanām?
– Studentu skaita palielināšanos var skaidrot ar demogrāfisko situāciju, jo tie, kas tagad sāk studēt, ir pasaulē nākuši, kad dzimstība vēl bija samērā liela. Tuvāko četru piecu gadu laikā studējošo skaits varētu samazināties tāpēc, ka tajos gados, kad pasaulē nāca topošie studenti, dzimstība samazinājās. Tomēr iespējams, tas nenotiks, jo jaunieši arvien vairāk vēlas studēt.
Viņi ir sapratuši, ka laikā, kad nav skaidrs, kā mainīsies darba tirgus, izglītība atvieglo pārkvalificēšanos, elastīgu pārorientēšanos no vienas jomas uz citu. Tā palīdz piemēroties prasībām, kas patlaban ļoti strauji mainās, tāpēc jāmācās visu mūžu.
Mūsu augstskolas mācībspēku uzdevums ir panākt nevis, lai studenti iegaumē faktus, bet lai iemācās domāt un atrast to, kas ir nepieciešams.
Kā laiks iedarbojas uz zināšanām?
– Ja neizmanto to, kas ir apgūts, tad ar laiku tas aizmirstas, bet aizmirsto vajadzības gadījumā ir iespējams ātri atjaunot, ar noteikumu, ka apgūstamā viela izprasta pēc būtības, nevis vienkārši mehāniski iegaumēta.
Patlaban zinātnes attīstība ir tik strauja, ka faktus iegaumēt nav nekādas jēgas. Tos var atrast uzziņu krājumos. Ir jāprot domāt un mācīties.
Kad informācija top par zināšanām?
– Informācija mums ir visapkārt. Arī fonā skanošs radio sniedz ziņas, bet mēs tai nepievēršam uzmanību. Tātad, lai informācija kļūtu par zināšanām, jābūt interesei. Notiek selekcija. Kad ziņas ir atlasītas, tās klasificējam, ievietojam faktus savu zināšanu sistēmā, izmantojam to praktiski, realizējam.
Visu nespējam uztvert, tāpēc jāizvirza prioritātes. Tās savukārt nosaka intereses, no kurām atkarībā tiek izvēlēta nodarbošanās. Jomā, kur strādājam, ir dažādi primārie uzdevumi, kas mainās vienas dienas un pat dažu stundu laikā.
Bet prioritātes nenosaka tikai pats cilvēks.
– Jā, tās ietekmē arī darbs, darba devējs, dažādi apstākļi.
Arī ģimene, kas ir sākotnējais vērtīborientācijas veidotājs.
– Jā, cilvēks strādā, lai uzturētu ģimeni. Arī tas ietekmē.
Kā zināšanas iespaido arvien pieaugošā lielā informācijas plūsma?
– Ļoti daudzi apjūk no milzīgā faktu daudzuma, tāpēc masu informācijas līdzekļi ar savu skatījumu palīdz cilvēkiem orientēties. Svarīgi sasaistīt jaunās zināšanās ar jau esošajām, sasaistīt teoriju ar praksi. Būtiski ir aizmirst nevajadzīgo, atcerēties tieši to, ko vajag. Ja aizeju uz ķīmijas eksāmenu un sāku atcerēties fizikas biļetes, tas nekam neder. Tie, kas visu mūžu vingrina savas smadzeņu šūnas, spēj ļoti daudz. Piemēram, teātra veterāns Ēvalds Valters prata daudz svešvalodu, tulkoja, līdz pat sirmam vecumam spēlēja teātri.
Ko dod izglītība dažādos dzīves posmos?
– Pamatskolā skolēni mācās saprast pasauli, tāpēc tai laikā vairāk dominē fakti un tēli, vidusskolā atkarībā no tā, kā cilvēks ir iepazinis apkārtējo vidi, viņš sāk veidot savus uzskatus un priekšstatu par pasauli, kā arī gatavojas tam, lai šo priekšstatu pārveidotu.
Ir cilvēki, kam bijusi pieejama tikai pamatskola, vai tas nozīmē, ka viņš kaut ko ir zaudējis?
– Droši vien, ka kaut kā viņam trūkst, bet visbiežāk ne jau paša vainas dēļ. Nereti iespējas ir mazas. Tomēr daudz ir atkarīgs no vēlēšanās. Ja gribu, man nav obligāti jāmācās augstskolā, papildināties varu arī pats. Lai gan, manuprāt, mūsdienās visiem augstākā izglītība būtu vēlama.
Kāds varētu būt izglītota cilvēka portrets?
– Tas ir sakopts cilvēks, iekšēji sakārtots. Ārēji viņš var būt saspicētiem, šķipsnās sakrāsotiem matiem. Tas nenozīmē, ka viņš nav izglītots. Varbūt šajā brīdī viņam ir svarīgi pievērst apkārtējo uzmanību. Bieži skolā spurainākie un cukurlokainākie dzīvē sasniedz daudz vairāk nekā tie, kas tiek likti par piemēru. Izglītots cilvēks ir mazliet neapmierināts ar sevi, jo tikai tad ir iemesls iet uz priekšu.
Vai Latvijā patlaban ir izglītotu cilvēku sabiedrība?
– Jā, tāda tā vienmēr ir bijusi.
Ir jāpanāk, lai skolēni un studenti saprot: ja kaut ko vajag izdarīt, tad viņi to var. Ja tā tas notiks, mēs nākotnē tālu tiksim.
—
Nekad neiedomājaties, ka jūs jau visu zināt. Lai arī cik augstu jūs vērtētu citi, jums vienmēr jābūt drosmei sev pateikt: es esmu nejēga.
(I.Pavlovs)
