Uz jautājumiem, kādas varētu būt sekas plānotajam valsts iestāžu darbinieku algu samazinājumam par 20 procentiem, kā vērtējama varbūtējā eiro ieviešana paātrinātā kārtībā un kādas iespējas valsts varētu izmantot ekonomēšanai un ienākumu gūšanai, atbild Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.
Samazinājums, protams, ir būtisks un nepatīkams, taču tas ir labāks nekā, piemēram, situācija, kad algu izmaksas tiek ilgstoši kavētas vai daļa tiek izmaksāta valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēs ar neskaidru dzēšanas termiņu, kā tas būtu, ja starptautiskie aizdevēji pārstātu mums dot finansējumu. Svarīgi izvērtēt katru situāciju atsevišķi – dažos gadījumos noteikti nepieciešams samazināt darbinieku skaitu, arī pārējos algu samazinājums varētu nebūt visiem vienāds. Samazinājums visiem par 20 procentiem nozīmētu iešanu pa vieglākās pretestības ceļu, bet tas būtu aplami, raugoties no valsts sektora efektīvas darbības nodrošināšanas viedokļa nākotnē.Gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Centrālā banka vairākkārt uzsvērušas, ka eiro ieviešana iespējama, tikai izpildot Māstrihtas līgumā minētos kritērijus. Līdz ar to diskusijas par šo jautājumu, manuprāt, ir vienkārši laika izniekošana. Attiecībā uz iespēju gūt papildu ienākumus redzu tikai vienu – celt akcīzes nodokli degvielai. Citu nodokļu palielināšanas iespējas, manuprāt, pašlaik ir izsmeltas. Savukārt attiecībā uz izmaksu samazinājumu saskatu ļoti daudz iespēju – likvidēt lielāko daļu aģentūru, to funkcijas nododot privātiem uzņēmumiem; samazināt vadības līmeņu skaitu valsts un pašvaldību iestādēs, it īpaši tas attiecināms uz vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem, viņu vietniekiem utt.; būtiski samazināt izmantoto informācijas sistēmu skaitu, nodrošināt to savietojamību; centralizēt tā saucamās atbalsta funkcijas, piemēram, grāmatvedību, juridiskos pakalpojumus, – katrai iestādei nav nepieciešams savs algu grāmatvedis vai jurists. Arī ar nekustamo īpašumu saistītās izmaksas iespējams samazināt, efektīvāk izmantojot platības, vairākas iestādes izvietojot vienuviet.
