Pasaules valodas izzūd nepieredzētā ātrumā, un līdz ar tām arī neaizstājamas zināšanas par dabu, liecina žurnāla «National Geographic» pētījums.
Pasaules valodas izzūd nepieredzētā ātrumā, un līdz ar tām arī neaizstājamas zināšanas par dabu, liecina žurnāla “National Geographic” pētījums.
Pētījumā identificēti pieci “karstie punkti” pasaulē, kur valodas izzūd straujāk nekā citviet, – Austrumsibīrija, Ziemeļaustrālija, Dienvidamerikas centrālā daļa, ASV Oklahomas štats un ASV Klusā okeāna piekrastes ziemeļrietumu reģions. To pamatiedzīvotājiem esot ļoti dziļas zināšanas par savu vidi, taču tās izzūd līdz ar valodas trūkumu. Zinātnieki norāda, ka visi pieci punkti ir teritorijas, kas tikušas veiksmīgi kolonizētas un kur tādas valodas kā spāņu un angļu apdraud iezemiešu valodas.
“Valodas piedzīvo globālu izmiršanas krīzi, kas ievērojami pārsniedz sugu izmiršanas tempu,” žurnālam pavēstīja filoloģijas profesors Deivids Harisons. Viņaprāt, sagaidāms, ka līdz gadsimta beigām izzudīs puse no pasaules septiņiem tūkstošiem valodu.
Zinātnieku komanda šogad apmeklēja Austrāliju, lai pētītu aborigēnu valodas, kas ir vienas no visapdraudētākajām. “Austrālija ir apbrīnojama, jo cilvēki tur mīt piecdesmit tūkstoš gadu, un viņi ir nepārrauta saikne ar pagātni, kā tas nav nekur citur pasaulē,” sacīja D.Harisons. “Jūs varat reāli saskatīt cilvēces aizvēsturi, mitoloģiskos ticējumus un sistēmas, kuras viņi radījuši un nodevuši mutvārdos bez jebkādas rakstības.”
D.Harisons pastāstīja, ka viņus uzmundrinājusi Austrālijā pieredzēta aina, kad kāda astoņdesmitgadīga sieviete, kura ir viena no trim atlikušajiem javuru valodā runājošajiem cilvēkiem, nodevusi savas zināšanas skolēniem. Zinātnieks atceras: “Bērni bija izvēlējušies iet šo ceļu, neviens viņus nepiespieda. Kad mēs vaicājām, kāpēc viņi to mācās, skanēja atbilde: “Šī ir mirstoša valoda, mums tā ir jāmācās.
