Kādas ir vientuļo vecāku, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, iespējas? Kā viņi jūtas?
Kādas ir vientuļo vecāku, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, iespējas? Kā viņi jūtas? Kā mēs varam palīdzēt? Uz šiem jautājumiem pētījumā atbildes mēģināja rast SIA “Laba” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Aptaujājot 170 vientuļos vecākus visā Latvijā (Zemgalē 19 procentu no kopējā skaita), kurus, kā atzīst pētījuma autori, atrast nebija tik vienkārši, jo katastrofāli trūkst vienotas datu bāzes, radušies secinājumi un pārdomas par notiekošo šajā dubultās atstumtības riska zonā, kas varētu kalpot par pamatu iespējamām pārmaiņām.
“Mēs visi esam vienādi un Dieva radīti, nevajadzētu izolēties un baidīties,” teic pētījuma autore no SIA “Laba” Ināra Pomere, kopā ar LLU pārstāvi Annu Rātu izklāstot projekta rezultātus, kas apstiprina, ka šo ģimeņu stāvoklis mūsu valstī ir sarežģīts.
Lielākā daļa vecāku, kas vieni audzina bērnu ar īpašām vajadzībām, nejūtas labi. Viņus nomāc nestabilā situācija, atbalsta trūkums, nepietiekamā izglītība, ir maz iespēju, lai varētu veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Daudzi pārdzīvojuši tādas izjūtas kā šoku, depresiju, nomāktību, kaunu, vainas izjūtu, sirdsapziņas pārmetumus, pamestību, vientulību, bezpalīdzību, atstumtību, atsvešinātību un izolētību, tāpēc “svarīgi, ka šīm ģimenēm tiek sniegts regulārs un profesionāls psiholoģiskais un sociālais atbalsts”, pārliecināta A.Rāta.
Daudz vientuļo vecāku dažādu apstākļu dēļ dzīvi pilnībā pakļāvuši savai atvasei, bet tas sarežģī iekļaušanos darba tirgū. Par šķērsli, kā atzīst aptaujātie, var kļūt arī pašu veselības stāvoklis, izglītības līmenis, dažādi psiholoģiskie faktori, vecums, dzīvesvieta un materiālā nodrošinātība. Pētījuma autori pārliecināti, ka viens no vientuļo vecāku sociālās izolētības pārvarēšanas un nodarbinātības iespēju paplašināšanas veidiem ir informācijas tehnoloģiju piedāvāto iespēju izmantošana.
Autori pārliecināti, ka nepieciešams izveidot precīzu datu bāzi, jāpilnveido sociālās palīdzības un pakalpojumu sniedzēju sadarbība, jārod iespēja sociāli palīdzēt ģimenei, kurā aug bērns ar speciālām vajadzībām, jāpilnveido informācijas aprite par pieejamajiem pakalpojumiem, jāturpina attīstīt dienas centri. Lai palielinātu vecāku konkurētspēju darba tirgū, viņiem jārada iespēja apmeklēt pārkvalifikācijas un citus kursus. Taču atklāts paliek jautājums, kā atbildīgajām institūcijām, īpaši nelielajām pašvaldībām, šo “jādara” izpildīt, jo resursi ir ierobežoti. Būs vajadzīgs laiks.
