Draudzīgums un cilvēciskas attiecības ir vērtības, kas izteikti raksturo lauku ļaudis arī Vilces pusē. Kad ciemojamies bibliotēkā, tur ienāk Vallija Biciņas kundze.
Draudzīgums un cilvēciskas attiecības ir vērtības, kas izteikti raksturo lauku ļaudis arī Vilces pusē. Kad ciemojamies bibliotēkā, tur ienāk Vallija Biciņas kundze. Viņa no pasta nodaļas atnesusi sestdienas “Zemgales Ziņas”. “Tā mēs izpalīdzam viena otrai, kādreiz avīzītes es aiznesu arī viņai,” saka bibliotēkas vadītāja Vida Inapaite, kas šajā amatā strādā divus gadus. Viņa ar lepnumu stāsta, ka telpas ēkā netālu no pamatskolas pilnībā izremontētas, jo ciematā pie veikala dzīvoklī ierīkotā krātuve iepriekš bijusi šausmīgi nolaista. Kopš pērnā februāra grāmatas ap 200 lasītājiem pieejamas, varētu teikt, vietējās inteliģences namā, jo vienstāvu mājiņas citos dzīvokļos mīt skolotājas.
Brīvdienās lielākoties nāk jaunieši. Gan “sērfo” internetā, gan meklē nopietnu nozaru literatūru. Sestdienā lasītavā aktīvi dzīvojas arī Ziedkalnes sociālā aprūpes centra iemītnieki.
Vidas darba gaitas sākās Tērvetes pusē. Saldū beigusi celtniecības tehnikumu, tad darbs kolhozā “Brīvais ceļš” Tērvetē. Kopš 18 gadu vecuma sieviete var rīkoties tikai ar vienu roku, tāpēc celtniecībā strādāt nevarēja. Pieteikusies ciematā par bibliotekāri, bet līdz ar valsts neatkarības atgūšanu viņai darba vairs nebija. Zināms pagurums iestājās arī Vidas dzīvē – gan govis slauktas, gan cūkas barotas. Tad 2000. gadā atnākusi uz Vilci, iesaistījusies motivācijas programmās. Tā kā meita mācījās vidusskolā un grasījās stāties augstskolā, darbs bija vajadzīgs. 50 gadu vecumā krasi mainīt dzīvi nebija viegli, bet Vidai tas izdevies. Viņa var būt paraugs citiem ciema ļaudīm, ka ar gribasspēku iespējams paveikt lielus darbus.