Pirmssvētku laika mieru un gaišas domas rast koncertā Jelgavas kultūras namā 19. decembrī pulksten 19 aicina pieredzējušais baroka mūzikas interprets diriģents Andris Veismanis kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un solistiem..
Pirmssvētku laika mieru un gaišas domas rast baroka lielmeistaru harmoniskajās Ziemassvētku kantātēs un ziemas vīzijās koncertā Jelgavas kultūras namā 19. decembrī pulksten 19 aicina pieredzējušais baroka mūzikas interprets diriģents Andris Veismanis kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un solistiem.
Skanēs Antonio Vivaldi koncerts “Ziema” no cikla “Gadalaiki”, kas sacerēts 1723. gadā un ir vispopulārākais viņa darbs, un viens no pasaulē iemīļotākajiem sakrālās mūzikas opusiem – populārākais no diviem Vivaldi skaņdarbiem “Gloria”, kas saglabājušies līdz mūsdienām (ar kataloga numuru 589). Tas rakstīts laikā, kad komponists strādāja par mūzikas pasniedzēju bez apgādniekiem palikušo meiteņu patversmē “Piet?”, un iecerēts īstām eņģeļu balsīm – ļoti jaunu meiteņu korim.
Programmā būs arī Johana Sebastiana Baha Koncerts obojai un orķestrim re minorā, pareizāk sakot, tā rekonstrukcija – no apmēram 10 taktīm, kas saglabājušās no koncerta oriģināla, un kantātēm, kas rakstītas ar līdzīgu materiālu. Skanēs fragmenti no Ziemassvētku oratorijas, ko J.S.Bahs sacerējis 1743. gadā, izmantojot agrāko skaņdarbu pierakstus – kantātes, baznīcas kantātes un pazudušo Sv.Marka pasiju. Georga Frīdriha Hendeļa daiļradi pārstāvēs fragmenti no oratorijas “Mesija” ar Čārlza Dženensa libretu, ko Hendelis komponēja 1741. gadā, nenojaušot, ka tas kļūs par viņa vispopulārāko skaņdarbu, un kas, par spīti tam, ka ir sakrāls skaņdarbs, saglabā “operu komponistam” tik raksturīgo plakātiskumu, nereti – teatralitāti. “Oratorija iecerēta gavēnim, tomēr tā visbiežāk tiek atskaņota adventes laikā, vēstot par Pestītāja atnākšanu. Laikā, kad tapa oratorija, Hendelis bija radošo spēku plaukumā, bet nomākts un parādos līdz ausīm. Varbūt tādēļ viņš komponēja sevišķi ātri – viss apjomīgais opuss tika pabeigts 24 dienās. Pirmatskaņojums, par spīti dažādām ķibelēm un nesaskaņām sagatavošanas periodā, notika Dublinā labdarības sarīkojumā paša Hendeļa vadībā,” darba tapšanas apstākļus un iestudēšanas vēsturi ieskicē LNSO Reklāmas un sabiedrisko attiecību vadītāja Inguna Upīte.
Solistu vidū būs uzlecošā operas zvaigzne Evija Martinsone, kas sevi jau apliecinājusi kā baroka mūzikai piemērotu mākslinieci, igauņu kontrtenors un diriģents Risto Josts, kura māksliniecisko interešu lokā ir gan gregoriskie dziedājumi, gan muzikāli eksperimenti. Ar virtuozu un inteliģentu sniegumu un atgādinājumu, ka mūziķa varā ir uzburt eņģeļu balsis arī ar pirkstiem, Jelgavas publiku gatava savaldzināt klausītāju iemīļotā un starptautisku atzinību guvusī vijolniece Vineta Sareika. Gaidāma arī iepazīšanās – koncertā piedalīsies LNSO oboju grupas koncertmeistars Andrea Gallo no Itālijas, viņam šī būs pirmā solo uzstāšanās plašākai publikai Latvijā. LNSO un solistiem piebalsos latviešu kora mūzikas tradīciju pīlārs Rīgas kamerkoris “Ave Sol”.
