Ilga Sūna par savām divām mīlestībām sauc mežu un jūru. Abas apskatāmas fotogrāfiju un dabas materiālu kompozīciju izstādē Alunāna mājā.
Ilga Sūna par savām divām mīlestībām sauc mežu un jūru. Abas apskatāmas fotogrāfiju un dabas materiālu kompozīciju izstādē Alunāna mājā.
Jūra ir tā, kas pie Mangaļsalas – tuvākā viņas dzīvesvietai Rīgā. Mežs ap lauku mājām starp Pļaviņām un Kalsnavu. Īstenībā tās jāsauc par meža mājām, jo lauku apkārt nav. Ir tikai mežs un piemājas dārziņa zemes gabaliņš. Pirms gadiem, kad šī vieta tika atrasta, tā uzrunāja un iegādāta, pirkumu noformēja kā minēto zemes gabaliņu, jo pati māja bija tik sabrukusi, ka vairs “neskaitījās”. Tur nav ne elektrības, ne īsta piebraucamā ceļa, un no agra pavasara līdz vēlam rudenim meža mājas saimniece dzīvo pavisam citā ritmā – ne tajā, kam fonā skan/mirgo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Daudz laika viņa pavada, fotogrāfiski apgūstot nekad līdz galam neapgūstamo tuvo un tālo mājas apkaimi, atklājot jaunas iemūžināšanas vērtas ainas īpašos diennakts brīžos un saskatot ko jaunu jau it kā pazīstamajās. Ko tādu, kas citu acīs vēroto padara noslēpumainu, reizēm tādu kā nedaudz no kādas citas – varbūt pasaku – pasaules…
I.Sūna ir Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas absolvente. Strādājusi par modelētāju Rīgas Modeļu namā, bet, veidojot žurnāla “Rīgas modes” pielikumu, labi iemācījusies fotografēt. Jaunākās izstādes atklāšanas dienā – 30. novembrī – apritēja 29 gadi, kopš durvis vēra cita ekspozīcija – tā, ar kuru autore kļuva par fotokluba “Rīga” pilntiesīgu biedri.
Ko tad es? Lielākais – caurumiņus izurbusi, kopā savērusi. Bet darinājusi to visu ir daba. Tā izstādes veidotāja teic par savdabīgajām kompozīcijām, kas veidotas no jūras un meža/pļavas veltēm un var pretendēt uz rotu vai sienas dekoru funkcijām. Ar pēdējiem – no jūras noslīpētiem koka gabaliņiem un krāsainu smilgu rakstiem – esot noklātas visas laikazoba sagrauztās sienas meža mājā. Vērtīgākais un skaistākais dabas darinājumu kolekcionēšanas laiks ir, kad tā izrāda nemieru, jūra bango.
