Jelgavas muzeja otrajā stāvā atklāta izstāde «Pikulis un Latvija». Tā veltīta krievu vēsturisko romānu rakstniekam Valentīnam Pikulim, kas lielāko daļu radošā mūža pavadīja Rīgā.
Jelgavas muzeja otrajā stāvā atklāta izstāde “Pikulis un Latvija”. Tā veltīta krievu vēsturisko romānu rakstniekam Valentīnam Pikulim, kas lielāko daļu radošā mūža pavadīja Rīgā.
V.Pikuļa (1928 – 1990) bērnība pagāja dzimtajā Ļeņingradā, kur ģimene sagaidīja Otrā pasaules kara un pilsētas blokādes sākumu. 1942. gada pavasarī viņi pa Lādogas ezera ledu tika evakuēti uz Arhangeļsku. 14 gadu vecumā nākamais rakstnieks aizbēga no mājām un pieteicās jungu skolā, 15 gadu vecumā sāka dienēt uz mīnu kuģa, 16 gadu vecumā viņu iecēla par kaujas posteņa komandieri.
Literārajai darbībai (stāstu, arī dzejoļu rakstīšanai) V.Pikulis pievērsās pēc kara beigām, kad netika uzņemts jūrskolā. Pirmais romāns “Okeāna patruļa”, kura pamatā bija karā piedzīvotais, klajā nāca 1954. gadā.
No 1962. gada rakstnieks dzīvoja Rīgā un tur radīja gandrīz visus darbus, kas atnesa viņam pasaules slavu. 15 gadu pēc nāves V.Pikulis aizvien ir lasītāko vēsturiskā žanra pārstāvju vidū. 60 gados kopš daiļrades sākuma viņa darbu kopējā tirāža pārsniedz pusmiljardu sējumu. Tas padara viņu ne tikai par līderi Latvijā, bet ierindo arī visai cienījamā vietā pasaulē. V.Pikuļa darbi tulkoti gandrīz visās pasaules valodās, pat tik ģeogrāfiski un mentāli tālās kā arābu, japāņu, ķīniešu. Panākumi bijuši arī viņa darbu ekranizācijām. Autora dzīves laikā “Ļenfiļm” kinostudijā pēc romāna “Monzunda” motīviem tika uzņemta divsēriju mākslas filma (izstādē sava daļa atvēlēta arī šim ar Liepāju, tātad vēl vienam ar Latviju saistītam darbam). Vadošie Krievijas televīzijas kanāli demonstrē seriālus, kuru pamatā ir romāni “Bajazeta”, “Rekviēms karavānai PQ -17”, “Bagātība”, “Ej un negrēko”. Pašlaik tiek uzņemts “Favorīts”, paredzēta “Ar spalvu un zobenu” un “Man ir tas gods” filmēšana.
Ekspozīcija tapusi, muzejam sadarbojoties ar Jelgavas Krievu kultūras biedrību “Veče”, Latvijas Krievu muzeju un rakstnieka atraitni, mantojuma saglabātāju un aprūpētāju un daiļrades popularizētāju, Antoņinu Pikuli.
“Pikulis gandrīz visus romānus uzrakstīja, dzīvodams Rīgā, viņš bieži ceļoja pa Latviju. Zināja tik daudz, ka būtu varējis vadīt ekskursijas gandrīz pa visu Latviju. Īpaši tuva viņam bija Kurzeme un Jelgava,” izstādes atklāšanā uzsvēra Latvijas Krievu muzeja pārstāvis Igors Vatoļins. “Romāns “Vārdi un darbi” lielā mērā veltīts Jelgavai un Kurzemei, laikam, kad ļaudis, kas cēlušies no Kurzemes, valdīja gigantisko Krievijas impēriju. Mēs esam visa, kas noticis Latvijas teritorijā no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, mantinieki un atbildam par tā saglabāšanu un interpretēšanu. Domāju, ka Pikuļa dižais romāns “Vārdi un darbi” ir šāds vēstures interpretācijas piemērs. Ar to var būt un var arī nebūt vienisprātis. Bet, ja kāds nepiekritīs un sāksies polemika, jo labāk. Izstāde ļauj nedaudz ielūkoties arī šā Mītavas (Jelgavas) romāna (kas diemžēl vēl nav tulkots latviski) pasaulē.”
Par rakstnieka daiļradi un dzīvi izstādē vēsta viņa personīgās mantas, grāmatas, attēli un citi eksponāti. Redzamu vietu zālē ieņem rakstāmmašīna, ar kuru drukāts pārdesmit romānu, un rakstnieka fotoportrets, kas ilustrē starptautisko popularitāti, jo tapis itāliešu avīzei. Par plašo pazīstamību un pieprasītību atgādina arī grāmatu izdevumi dažādu tautu valodās (latviski tulkoti divi romāni – “Dzelzs kancleru cīņa” un “Ar spalvu un zobenu”). Visā pasaulē izdoto Pikuļa grāmatu skaits pārsniedz pusmiljadra (500 miljonu) eksemplāru, puse to – jau pēc rakstnieka nāves (ja salīdzinājumam jāmin jaunāku dižpārdokļu veiksme, – Dž.Roulingas grāmatas par Hariju Poteru izdotas 100 miljonu tirāžā).
Domājot arvien par jauniem darbiem, Pikulis bija savācis vērienīgu Krievijas vēstures “datu bāzi” – kartotēku, kurā ir ap 100 tūkstošu faktu kartīšu un 50 tūkstošu portretu. Apskatāma arī daļiņa to (lai varētu tapt grāmata, viņam bija jāredz aprakstīšanai izraudzītā vēsturiskā persona, – tā par portretu svarīgumu rakstnieka daiļradē piebilst Pikuļa kundze). Attēloto vidū ir ne vien romānu varoņi, bet arī spilgtas un avantūristiskas personības, kuru ceļi ieveduši arī mūsu novadā un kam Pikulis veltījis vēsturiskas miniatūras – grāfi dēkaiņi Saksijas Morics un Kaliostro.
