Trešdien mūsu pilsētā gandrīz vienlaicīgi atklāja trīs profesionālu mākslinieku izstādes.
Tēlotājas mākslas dzīve Jelgavā jau pašā gada sākumā uzņēmusi itin straujus apgriezienus. Atgādināsim, ka no pirmdienas Zinātniskajā bibliotēkā varam skatīt Lolitas Zikmanes gleznas un ofortus, savukārt trešdienas pēcpusdiena izvērtās par savdabīgiem tēlotājas mākslas izstāžu atklāšanas svētkiem – līdz janvāra beigām varēsim skatīt vēl trīs dažādu profesionālu mākslinieku darbus. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē, kas pelnīti tiek uzskatīta par prestižāko pilsētā, no 7. janvāra redzami keramiķes Ilzes Emses-Grīnbergas porcelāna darbi, bet pilsētas kultūras namā gandrīz vienlaikus atklāja pazīstamā kamermūziķa un mākslinieka Jāņa Maļecka, kā arī tikko Latvijas Mākslas akadēmiju beigušās Ilvas Kalnrozes gleznu izstādi.Domājams, ka par ievērojamu notikumu Latvijas mākslas dzīvē izvērtīsies Jelgavas mākslinieku organizācijas izveidotāja Gunta Strupuļa (1933 – 1974) 75 gadu jubilejas izstāde, ko šovakar atklāj Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Rīgā. Pilsētas kultūras namā skatāmajām izstādēm ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Neapšaubāmi potenciālo skatītāju auditorija tur ir daudz plašāka nekā Ģ.Eliasa muzejā, ņemot vērā, ka ikviens koncerts vai teātra izrāde lielajā zālē var pulcēt līdz 670 apmeklētāju, nemaz nerunājot par ikdienas garāmgājēju plūsmu, kas steidzas uz daudzajiem mēģinājumiem un citām nodarbībām. Cik nu daudz laika šādos brīžos katrs var veltīt izstādīto darbu apskatei, atkarīgs gan no intereses, gan apstākļiem, taču, kā ievērojuši aģentūras «Kultūra» speciālisti, netrūkst arī tādu, kam īpašs notikums ir tieši izstādes apmeklējums.Savukārt muzeja neapstrīdama priekšrocība līdztekus izstāžu zālei, kas gadu gaitā jau sen pierādījusi sevi kā telpa, kur «mākslas darbi labi skatās», ir mākslinieces Mārītes Leimanes lielā pieredze dažādu ekspozīciju iekārtošanā. Nav mazsvarīgs arī drošības jautājums – Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča «Ziņām» atklāja it kā kuriozu faktu, kad pērnā Ledus skulptūru festivālā no tajā pašā laikā kultūras namā izstādītajiem audzēkņu darbiem nez kur «noklīdusi» kāda ģipša figūra. Diez vai autoram šis fakts šķita īpaši uzjautrinošs… Lai nu kā, izstāžu telpu mūsu pilsētā nav tik daudz, tāpēc mākslas cienītājiem jābūt pateicīgiem par jebkuru iespēju, un diez vai vietā rēķināt, kur labāk un prestižāk.
