Pirmsākums Latvijas ieiešanai izstāžu tirgū bija deviņdesmito gadu sākumā Ulbrokā rīkotās lauksaimniecības tehnikas izstādes.
Pirmsākums Latvijas ieiešanai izstāžu tirgū bija deviņdesmito gadu sākumā Ulbrokā rīkotās lauksaimniecības tehnikas izstādes. Tās iekaroja milzīgu popularitāti īpaši tāpēc, ka bija Breša zemnieku laiks, kad lauksaimniecībai tika prognozēti nepieredzēti ziedu gadi. Vēlāk toreizējā lauksaimniecības mehanizācijas institūta pagalms un dažas nojumes kļuva par šaurām, izstāžu rīkošanu pārcēla uz Rāmavu, kur līdz pat šim laikam divreiz gadā plūst zemnieki no visām Latvijas malām kā uz sava veida Meku – kaut acis pamielot.
Pirms septiņiem gadiem, kad tiem laikiem nepieredzēti lielā platībā bijušās Rīgas kinostudijas paviljonos tika sarīkota pirmā būvniecības un arhitektūras izstāde, tā sabiedrībā radīja īstu furoru: padomju laiku deficīta novārdzinātajai sabiedrībai tika dota pirmā iespēja aplūkot civilizētās pasaules iespējas būvniecībā, mājokļu iekārtošanā.
Pavisam drīz viens pēc otra arī radās mūsdienīgi būvmateriālu veikali, pircēji konstatēja, ka izstādē redzētais nav nesasniedzams sapnis: tas, kas bija tikai eksponāts, nu kļuvis par visiem pieejamu preci. Pēc atjaunotā valstiskuma pirmajiem depresīvajiem gadiem arvien jūtamāk sāka atdzīvoties būvlaukumi. Radās modernas sabiedriskās ēkas, privātmājas, viesnīcas. Tā dēvētais eiroremonts no vēlamā vīzijas kļuva par normālu nepieciešamību. Tomēr joprojām divas reizes gadā rīkotās starptautiskās arhitektūras un būvniecības izstādes Ķīpsalā un arī Skonto hallē pulcē aizvien vairāk apmeklētāju.
Protams, izstāžu rīkošana ir bizness, kam jānes peļņa. Pēc pionieriem šajā nozarē – sabiedrības «BT1» – izstāžu rīkošanai pievērsās arvien vairāk firmu.
Tagad tirgus atsijājis tikai pašas nopietnākās firmas, kas, izturējušas laika pārbaudi un konkurenci, ne tikai veiksmīgi turpina savu biznesu, bet iziet arī plašākos starptautiskos ūdeņos: Latvijā rīkoto izstāžu prestižs ar katru gadu ievērojami aug. Par to liecina izstāžu dalībvalstu un firmu arvien kāpjošais skaits, attiecīgi sertifikāti un akreditācijas (piemēram, Rīga ieguvusi tiesības kā viena no 11 pasaules pilsētām rīkot starptautisko autosalonu – līdzīgi, piemēram, pasaulslavenajām Ženēvas un Detroitas autoskatēm).
Tomēr, attīstoties uzņēmējdarbībai, rodas arī jaunas problēmas. Vienu no tām labi izjūt ne tikai starptautisko izstāžu rīkotāji un dalībnieki, bet arī apmeklētāji: piemēram, nupat varējām tikai ar nedēļas «nobīdi» novērtēt gan būvniecības izstādi Skonto hallē, gan Ķīpsalā. Turklāt tikai vienu dienu pirms izstādes Rīgā «Māja I 2001» notika gandrīz tikpat vērienīgas izstādes «Resta» atklāšana Viļņā. Līdzīgi mēdz «pārklāties» arī nu jau tradicionālās pārtikas izstādes Latvijā un Lietuvā. Kā bērnu rotaļā līdz šim mēģinādamas aizsteigties cita citai priekšā, izstāžu rīkotājfirmas beidzot sapratušas, ka šādā veidā konkurence iegūst ne vien netīkamu grimasi, bet arī mazina izstāžu starptautisko prestižu. Protams, zaudētājos paliek tās visas, jo gan dalībfirmu skaits, gan apmeklētāju daudzums tiek «atšķaidīts», un mazinās izstāžu efektivitāte.
Tomēr daudzu gadu garumā «viļātās» sarunas par izstāžu tirgus sakārtošanu Latvijā un visā Baltijā nebija efektīvas. Joprojām praktiski vienlaikus tiek rīkotas tematiski līdzīgas ekspozīcijas Rīgā un Viļņā, Polijā un Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Šo valstu izstāžu centri šogad vien rīko gandrīz 250 lielu ekspozīciju vairāk nekā 43 jomās. Kopējā izstāžu platība sasniedz gandrīz pusmiljonu kvadrātmetru. Apzinoties, ka Baltijas jūras valstis ir strauji augošas ekonomikas reģions, kur uzņēmējiem ir svarīgi, lai ekonomiskā telpa būtu prognozējama un saprātīgi koordinējama, aizvadītajā nedēļā Rīgā tika sasaukts un izveidots pirmais Baltijas jūras reģiona valstu izstāžu centru padomes forums. Padomes pirmais uzdevums ir sākt savstarpēju dialogu izstāžu kalendāru koordinācijā. Paredzēts apmainīties ar informāciju par aktualitātēm izstāžu rīkošanā attiecīgajā valstī un kopīgi plānot un saskaņot projektus un to īstenošanu. Šai nolūkā parakstīts sadarbības memorands. Domājams, tas būtiski sakārtos izstāžu tirgu visās Baltijas valstīs. Un mums, apmeklētājiem, skrienot no viena izstāžu centra uz otru, nebūtu jāviļas par biļetēm izdoto naudu, jo daļa eksponātu atkārtojas.
