Atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā 73 procenti augstskolu absolventu, secināts pētījumā, ko veikusi Latvijas Universitāte pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma. Pētnieki norāda, ka tas ir augsts rādītājs.
Atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā 73 procenti augstskolu absolventu, secināts pētījumā, ko veikusi Latvijas Universitāte pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma. Pētnieki norāda, ka tas ir augsts rādītājs.
Eksperti absolventu nestrādāšanu iegūtajā specialitātē ne vienmēr vērtē negatīvi, jo gatavība sākt darbu citā jomā apliecina spēju pārprofilēties un piemēroties mainīgajai darba tirgus situācijai.
Vairāku izglītības tematisko jomu absolventiem raksturīgs būtiski augstāks iesaistīšanās līmenis darba tirgū. Augstskolās šādas jomas ir arhitektūra un būvniecība, inženierzinātnes un tehnoloģijas, ražošana un pārstrāde, pakalpojumi, veselības aprūpe un sociālā labklājība, pedagogu izglītība un izglītības zinātnes.
Galvenās augstākās izglītības sistēmas problēmas ir tādas, ka tai joprojām jākompensē nepilnības vidējās izglītības kvalitātē, piemēram, valodu mācībā, eksaktajos mācību priekšmetos, komunikācijas prasmju attīstīšanā. Jauniešiem ir maza interese par dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, bieži vien mūsdienu prasībām nav piemērotas augstskolu infrastruktūras.
Profesionālajā izglītībā savukārt problēmas sagādājot tas, ka absolventi nav sagatavoti jaunāko tehnoloģiju izmantošanai, ir pārāk šaura izglītības programmu specializācija, jaunieši nav psiholoģiski nesagatavoti darba attiecībām un disciplīnas ievērošanai, daļa absolventu izvirzijusi pārāk augstās prasības darbavietai, neapmierināti ar darba apstākļiem, nevēlas strādāt par zemo atalgojumu, ir grūtības atrast darbu sociālo sakaru trūkuma dēļ dzīvesvietas maiņas gadījumā.