Neviens tā nav kļūdījies savos uzskatos, kā cilvēks. Cik grūti dzīvot vidē, kurā plaukst kompromisu māksla, kas ļauj ignorēt principus un loģiku.
Neviens tā nav kļūdījies savos uzskatos, kā cilvēks. Cik grūti dzīvot vidē, kurā plaukst kompromisu māksla, kas ļauj ignorēt principus un loģiku. Kapu ekonomika plaukst. Dižākais nācijas varoņdarbs ir nomirt par tiem, kas varbūt… izdzīvos. Ļoti aktuāls ir jautājums par vēsturiskiem Latvijas tautas pieminekļiem, tradīcijām, kultūras apziņas veidošanu, kā arī par vispārcilvēcisko morāles normu atdzimšanu. Bet vai mums tuvākā nākotnē nevajadzēs celt no vaidu un asaru slacīta granīta pieminekļus tiem darba cilvēkiem, kuri ilgus gadus pārtikuši un pārtiek no dažu grašu pensijas?
«Dievs, svētī Latviju!» Kā rāda dzīve, tad ne visiem tiek no šīs svētības bezdarbnieki, pensionāri, tā dēvētās trešās šķiras ļaudis maz to izjūt. Cilvēki, kuri Atmodas sākumā svētīja valsts kuģi, tagad jau ir aiz borta. Saeimas varianta iztikas groziņš viņiem līdzinās Minhauzena stāstiem. Un viņi, šie trešās šķiras ļaudis, kurus mēs ētiski dēvējam par mazturīgajiem, izmirst pa 200 tūkstošiem gadā, paspējuši vēl pirms nāves zvērīgi sagraut valsts ekonomiku, nemaksājot fantastiskos komunālos maksājumus.
«Nevis slinkojot un pūstot,/ Latvju tauta zeļ un zied…» Tūkstoši bezdarbnieku ir spiesti slinkot un, aiz bada nomiruši, pūt.
Mēs esam stipri un moži dziesmai. Tikai kādai? Vai pēdējai, izvadot uz kapu kalniņu?
Ir mokoši gaidīt rītausmu neziņā. Bezdarbnieku un pensionāru stāvoklis ir galeji katastrofāls, viņu pozīcijas kļūst aizvien vājākas.
Cienījamie deputātu kungi! Esošie un topošie! Neaizmirstiet vārda «cilvēks» jēgu. Mēs par jums balsosim.
