Jaunievēlētajās domēs Jelgavas pilsētas pašvaldībā un Jelgavas novada pašvaldībā, kuram tagad pievienots arī agrākais Ozolnieku novads, amatam tika izvirzīti iepriekšējie domju priekšsēdētāji, izņēmums mūsu pusē ir Dobeles novads.
Pašvaldību vēlēšanās Jelgavā Jaunajai konservatīvajai partijai iekļūšanai domē pietrūka tikai sešas balsis. Savukārt Latvijas Krievu savienības līdzjutēji sūrojas, ka šim politiskajam spēkam pietrūka arī ne tik daudz – vien nepilnas piecdesmit balsis. Tad Krievu savienība Jelgavas domē būtu tikusi pie divām, nevis vienas vietas, kā tas sanāca tagad. Politisko pārmaiņu gaidītāji Jelgavā nereti uzsver, ka tiem pietrūka pavisam maz, lai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iegūtu par vienu deputātu mandātu mazāk un līdz ar to mainītos spēku samērs domē.
Jelgavā ZZS atkal bija vēlēšanu uzvarētājs. Tiesa, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, šī partiju apvienība gan saņēma mazāku vēlētāju atbalstu (2017. gadā no ZZS tika ievēlēti septiņi deputāti, bet tagad seši). Taču tāpat kā agrāk ZZS saglabāja koalīciju ar Nacionālo apvienību (NA) un turklāt vienojās ar jaunpienācējiem – diviem partijas “Kustība “Par!”” deputātiem –, ka tie arī atbalstīs ZZS līderi. Tādējādi cita mēra kandidāta kā Andra Rāviņa domes priekšsēdētāja vēlēšanās Jelgavā nemaz nebija. Par līdzšinējo priekšsēdētāju nobalsoja arī Jelgavas domē neatkarīgā “Saskaņas” deputāte Zenta Tretjaka. Ja A.Rāviņš saglabās šo amatu visu pilnvaru termiņu, viņš mēra amatā būs strādājis 24 gadus.
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) saglabāja varas pozīcijas arī jaunizveidotajā Jelgavas novadā, kur gan domes priekšsēdētāja vēlēšanās tika izvirzīti divi kandidāti – zemsavietis Ziedonis Caune un uzņēmējs Dainis Liepiņš no Latvijas Reģionu apvienības (LRA). Saņemot 12 balsis (no 19), amatā palika Z.Caune, kas Jelgavas novadu, tiesa, līdz šim mazākā apmērā (bez tam pievienotā Ozolnieku novada), ir vadījis 12 gadu. Savukārt domes priekšsēdētāja kandidāts D.Liepiņš vēlēšanās ieguva sešas balsis.
Dobelē četras partijas pret vienu
Citādāks domes priekšsēdētāja vēlēšanu rezultāts ir Dobeles novadā, kur agrāko līderi zemsavieti ārstu ķirurgu Andreju Spridzānu nomainīja par divdesmit gadiem jaunākais pašvaldības iestādes darbinieks, arī domes deputāts Edgars Gaigalis no NA. Vēlēšanās Dobeles novada domē visaugstāko rezultātu jeb deviņus no deviņpadsmit deputātu mandātiem ieguva līdz šim pie varas esošā LZS. Otrajā vietā esošā NA tika pie četriem mandātiem. Tomēr visas četras opozīcijā esošās partijas – NA, LRA, “Jaunā vienotība” un “Par cilvēcīgu Latviju” jeb KPV LV – spēja vienoties, kas rezultējās desmit deputātu mandātos un līdzšinējās varas maiņā. Ar minēto desmit deputātu balsīm tad arī tika ievēlēts Dobeles novada domes priekšsēdētājs E.Gaigalis.
“Ziņu” jautāts, kā ar minimālo deputātu mandātu pārsvaru nodrošināt stabilu domes darbu, jaunais domes priekšsēdētājs teic, ka līdzīgi neliels mandātu pārsvars iepriekšējā domē bija arī iepriekš valdījušajai LZS. Viņaprāt, dzīve ir pierādījusi, ka dome var sekmīgi strādāt arī tādos apstākļos. E.Gaigalis atzīst, ka daudz būtisku jautājumu saistās ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu dzīvē. “Tur ir daudz komplicētu jautājumu, ar kuriem ir jātiek galā,” vērtē jaunais priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka pašvaldībai jākļūst atvērtākai arī iedzīvotāju iniciatīvām. “Dobelē nav oficiālas peldvietas, taču it sevišķi karstajā laikā cilvēki peldas Bērzē pilsētas centrā pie veco dzirnavu slūžām. Vai tur nav iespējams izbērt smilšu kravu un ierīkot dobelniekiem atpūtas vietu?!” spriež E.Gaigalis. Jaunais mērs vērtē, ka pašvaldībā būtu nepieciešamas pārmaiņas. Viņš nav apmierināts ar pašvaldības kapitālsabiedrības “Dobeles namsaimnieks” vadītāja Jāņa Audzēviča darbu. Tāpat, viņaprāt, problemātiska ir kriminālprocesā iesaistītās Lailas Šereiko atrašanās Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas amatā. Dobeles novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka gan nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Pēc viņa teiktā, visa līdzšinējā pašvaldības administrācija Dobelē, Tērvetē un Aucē strādā. Amatus atstājuši tikai Dobeles novadam pievienoto Auces un Tērvetes novada domju priekšsēdētāji un viņu vietnieki.
Ietekmīgais aucenieks sūdzas par kārtību
Savukārt E.Gaigaļa konkurents Dobeles novada domes priekšsēdētāja amatā aucenieks G.Kaminskis (LZS), kas ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, ziņu aģentūrai LETA ir paudis, ka sakarā ar vairākuma sadrumstaloto koalīciju un vēlēšanu uzvarētāju atstāšanu opozīcijā “ir grūti runāt par stabilitāti Dobeles novada domē”. Pēc viņa paustā, darbs domē sācies smagnēji un neveikli. Daudzās jaunievēlētajās domēs jau notikušas ārkārtas sēdes, sākts darbs pie jaunajās teritorijās nepieciešamo dokumentu izstrādes, kamēr Dobeles novada deputātiem neesot pat zināms, kad notiks nākamā sēde, lai gan domē nepieciešams ievēlēt komitejas, jāapstiprina pašvaldības nolikums un izpilddirektors.
Diezgan acīmredzami šajās pašvaldību vēlēšanās Dobeles novadā iezīmējās tā saucamais Auces faktors, kas saistās ar līdzšinējo Auces un Tērvetes novadu pievienošanu Dobeles novadam. Proti, vēlētāji Auces un arī Tērvetes novadā balsoja ievērojami aktīvāk nekā dobelnieki. Sevišķi tas izpaudās LZS vēlēšanu listē, kur seši no deviņiem ievēlētajiem deputātiem ir aucenieki. No Auces tika izvirzīts arī domes priekšsēdētāja kandidāts no LZS G.Kaminskis. Jāpiezīmē, ka līdzšinējais Dobeles novada domes priekšsēdētājs A.Spridzāns “Auces faktora” dēļ no pirmās vietas LZS vēlēšanu listē nobrauca uz sesto. Par saraksta līderi un domes priekšsēdētāja kandidātu kļuva G.Kaminskis.
