Ekonomiskā krīze pasaulē, krīze Latvijā… Vai krīzi izjūt arī Jelgavā, un vai tā atsaucas uz vietējo darba tirgu? Šoreiz redakcijas darbinieki mēģināja noskaidrot, cik viegli vai grūti atrast darbu dažādās specialitātēs. Atbilde nav viennozīmīga, bet ir secinājums – pavisam bez darba tā meklētājs nepaliktu.
Laukos pilsētas bezdarbnieku skaita kāpumu nemanaKad, iebraucot zemnieku lielsaimniecībā «Mežacīruļi», pārvaldniecei Marinai Gračovai jautāju: «Vai jums nevajag strādniekus?», viņa, brīdi padomājusi, atbild, ka pašlaik nē. Nedēļas sākumā pieņemts viens un pirms mēneša – vēl viens palīgstrādnieks. Mežacīruļos strādā vidēji piecpadsmit darbinieku, un ik palaikam kāda vakance rodas, īpaši pavasarī ap Jurģu laiku. «Strādniekus esam meklējuši pat Latgalē. Vajadzības gadījumā nodrošinām ar dzīvokli, pat lauku māju. Piemēram, turpat netālajās Lielspurģu mājās, kas pieder saimniecībai, maksājot simbolisku īri, dzīvo laukstrādnieku ģimene ar sešiem bērniem. Lai strādātu laukos fermā, vajadzīgas priekšzināšanas, jo darbs ar dzīvniekiem būtībā ir smalks,» stāsta M.Gračova. Tagadējos ekonomisko grūtību apstākļos, kad daudz kas sadārdzinās, bet piena cena paliek nemainīga, arī Mežacīruļos domā, kā pelnīt papildus un ietaupīt. Strādnieku skaitu samazināt patlaban nav plānots, toties top projekts, kā kūtsmēslus izmantot biogāzes ieguvei. «Laikam jau sabiedrībā valda uzskats, ka lauki ir beidzamā vieta, kur cilvēki iet strādāt. To, ka pilsētās aug bezdarbnieku skaits, laukos pagaidām nemana. Problēmas ar darbaspēku bieži vien saistās ar zemu darba ražīgumu, lielu kadru mainību,» atzīst Mežacīruļu saimnieks Juris Cīrulis. Laukstrādniekam Mežacīruļos patlaban pārbaudes laikā tiekot maksāts ne mazāk kā desmit latu dienā pēc nodokļu nomaksas. Čaklākie laukstrādnieki laukos pelnot 30 – 40 latu dienā.Gaitis Grūtups
Pieredze laba lieta, bet iemācīties var visuSludinājumi ar darba piedāvājumu pārdevējai avīzēs un portālos manāmi salīdzinoši bieži. Nereti tie «rotā» veikalu durvis vai kādu telpas sienu. «Ziņas» mēģināja ielūkoties, cik liela iespēja iegūt darbu šajā arodā.Piedāvā apmācītProtams, lielākas izredzes kļūt par pārdevēju tam, kurš šajā jomā jau strādājis. «Pieredze ir laba lieta, bet visu var iemācīties. Arī strādāt ar kases aparātu,» saņemu atbildi no tirdzniecības centra «Kaclera nams». Galvenais ir vēlme. Turpretī pārtikas preču veikalā Filozofu ielā diemžēl nevēlas cilvēku, kurš iepriekš nav strādājis ar kasi. Tur arī, pēc visa spriežot, svarīgs kritērijs ir krievu, nevis latviešu valodas zināšanas, jo atbildes uz jautājumiem saņemu krieviski. Sieviete skaidru «nē» saka, uzzinājusi, ka iepriekš man nav bijusi nekāda pieredze darbā ar pārtikas produktiem. Toties dāma apjautājas, vai nokļūt līdz darbavietai nebūs apgrūtinoši, un sarunas beigās tas liek aizdomāties – vai drīzāk viņa neuztraucas par to, vai potenciālais jaunais darbinieks to nekavēs. Savukārt pārtikas veikalā («Oāze»), šķiet, pārdevējai kasierei nebūtu grūti dabūt darbu, jo tur skaidro, ka neprasme strādāt ar kases aparātu nebūšot šķērslis. Protams, bonuss, ja iepriekš bijusi kaut neliela pieredze – vasaras darbs tirdzniecībā, pārdodot saldējumu vai smalkmaizītes.Savukārt pārdevējai konsultantei juvelierizstrādājumu veikalā piedāvā kursus, kuros apgūt iemaņas strādāt ar kases aparātu, un teic, ka varot mēģināt, izskatīšot arī citus CV kritērijus, kas, iespējams, ir labāki nekā pārējiem pretendentiem. Līdzīga situācija ir, izskatot administratores darba piedāvājumus. «Iepriekšējās zināšanas ir priekšrocība, nav jāmācās no jauna, bet var uzreiz sākt strādāt,» lielākoties atbild, ja zvana pēc sludinājuma. Arī pārējās prasības ir pašsaprotamas, un tajās nav nekā neiespējama – izglītība vēlama ne zemāka kā vidējā, labas latviešu un krievu valodas zināšanas.Situācija nemaināsPirms gadiem pieciem Jelgavā situācija bija apmēram tāda pati. Joprojām līdzvērtīgu CV gadījumā galvenokārt priekšroka dota tiem, kuri agrāk pieteikušies. Protams, darba devējam svarīgi pieņemt cilvēku, kas strādās ilgu laiku. Izdzirdot, ka persona vēlas atrast pagaidu darbu, tūliņ tiek skaidri pasacīts, ka priekšroka būs pretendentam, kurš gribēs strādāt ilgāk, pat ja pēc CV un pieredzes kritērijiem tas būs mazāk atbilstīgs. Cilvēks katrā vietā jāapmāca, tas prasa papildu izdevumus, un darba devējs vēlas arī saņemt pretī.Ja nepaveiksies vienā vai otrā vietā, visticamāk, jūs pieņems nākamajā, ja vien kaut cik atbildīsiet atlases kritērijiem. Jelgavā izredzes iegūt pārdevējas darbu ir reālas pat cilvēkam, kurš iepriekš šajā jomā nav strādājis.Linda Lindenbauma42 uz vienu vietuKad dēlēnam apritēja gadiņš, nekas cits neatlika, kā posties uz darbu, jo no trūcīgā valsts bērnu kopšanas pabalsta savu mazo nedz pabarošu, nedz apģērbšu. Tā kā mūsu vecmāmiņa strādā un gadu vecu ķiparu neviens Jelgavas bērnudārzs pretī neņem, nācās meklēt auklīti. Pirmo reizi mūžā nonācu darba devēja statusā ar savām prasībām, nosacījumiem un ambīcijām.Kā katrai mammai, arī man bērns ir par visu svarīgāks un dārgāks. Apzinājos, ka auklītes pakalpojumi nebūs no lētajiem, bet, ja, viņai samaksājot, no ikmēneša ienākumiem vēl nedaudz paliek pāri, nākas vien strādāt. No paziņām uzklausīju ne mazums bēdīgas auklīšu meklēšanas pieredzes. Tad nolēmu ievietot sludinājumu «Zemgales Ziņās» un www.zz.lv mājas lapā ar aicinājumu atsaukties sirsnīgu un jauku sievieti, kura kļūtu par mīļu auklīti un uzticamu personu manam puisēnam.Jau īsi pēc pulksten septiņiem no rīta saņēmu pirmo telefona zvanu. Svarīgs bija audiālais faktors – cilvēka balss un runas kultūra. Zvanītājai lūdzu sevi raksturot un jautāju, kādēļ viņa atsaukusies uz sludinājumu. Piezīmju grāmatā pierakstīju pretendentu telefona numurus, klāt pieliekot kādu man svarīgu piezīmi. Dienas laikā telefoniski un internetā atsaucās 29 sievietes (zvanītāji nerimās vēl trīs četras dienas, līdz to skaits sasniedza 42). Sapratu, ka izvēlēties nebūs viegli. Aukles pienākumus uzņemties pa telefonu piedāvājās galvenokārt gados vecākas kundzes, pensionāres, savukārt internetā – studentes, kas vēlējās strādāt nepilnu darba dienu. Pēc «audiālās atlases» nolēmu tikties ar astoņām pretendentēm. Ar pirmo tikāmies parkā. Viņa likās simpātiska sieviete ar pamatīgu darba pieredzi, auklīšu skolas sertifikātu, rekomendācijām un manāmu spirgtumu kaulos. Labi komunicēja ar bērnu, mazais viņu uztvēra ar interesi. Taču otrā dienā saņēmu atteikumu, jo sieviete izvēlējās labāk atalgotu darbu: «Paldies Dievam,» nodomāju pirmajā mirklī un sapratu, ka šim cilvēkam ļoti svarīga ir nauda. Tikties ar otru pretendenti mudināja tas, ka savulaik viņa strādājusi bērnudārzā. Taču vizuālais iespaids atbaidīja – sieviete ar nolupušu nagu laku, netīru apģērbu, nesmaida. Aukle, pat īsti neuzrunājot bērnu, no maisiņa izvilka mapi un sāka stāstīt, ka nodarbojas ar produktu izplatīšanu. Dēls no viņas turējās pa gabalu. Noteikti arī šis variants atkrita. Uz tikšanos aicināju trešo sievieti. Simpātiska, sirma kundze, savos gados gana mundra un veikla (tas bija būtisks faktors, jo mazais katru dienu jānes pa kāpnēm, jo dzīvojam piektajā stāvā). Patīkami, ka kundze ne tik daudz sarunājās ar mani, kā centās iedraudzēties ar mazo. Viņa bija īsts vecmāmiņas paraugs, un puisēns viņu ļoti ātri pieņēma. Auklīte atzina, ka viņai nav svarīgi, cik liela būs alga, galvenais, ka būs kāds, kam veltīt uzmanību un sniegt mīlestību, kuras viņas sirdī netrūkst. Jutu, ka šī sieviete ir īstā. Un tā arī bija – mūsu auklīte Dzintra ir īsts sirds cilvēks, kura savu mīlestību velta ne tikai mazajam, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem. Uz darbu dodos mierīgu sirdi, jo zinu, ka puika būs paēdis, aprūpēts un pieskatīts. Dēliņš, viņu ieraugot, priecājas, jo diena būs jauka un interesanta. Varu droši teikt, ka mums ar auklīti ir paveicies, ceru, ka arī viņai ar mums! Dace DiržineKļūsti par interneta daļiņuDarba piedāvājumu sludinājumos nereti redzami vilinoši solījumi, kas vēsta par iespējām nopelnīt milzu naudu, strādājot mājās pie datora un būtībā neko nedarot. «Ziņas» vēlējās uzzināt, kas slēpjas aiz šiem šķietami viegli gūstamas peļņas piedāvājumiem.Jo ilgāk, jo vairākKādā interneta portālā tika piedāvāts darbs jauniešiem pie datora. Uz vairākiem zvaniem pa norādīto mobilo tālruni neviens neatbildēja, tāpēc nācās kontaktēties ar potenciālo darba devēju, izmantojot elektronisko pastu. Atbilde gan ilgi nebija jāgaida – nepilnā stundā tā pienāca, aicinot satikties un parunāties sīkāk, tiesa, pirms tam tika lūgts, vai nav iespējams atsūtīt fotogrāfiju.Satikšanās notiek kādā daudzstāvu mājas dzīvoklī, kur, kā izskatās, atrodas arī darba vieta – četri atsevišķi nodalīti datori. Vārds pa vārdam, bet drīz vien izdodas uzzināt nodarbošanās mērķi – jācenšas pēc iespējas ilgāk noturēt cilvēku pie datora, kurš tevi vēro ar interneta un tīkla jeb web kameras palīdzību. Veids, kā to panākt, paliek darbinieka ziņā, bet netiek gan slēpts, ka daži klienti prasot arī novilkt drēbes. Vai to darīt, esot katra(-as) paša(-as) darīšana.Kad saruna novirzās par samaksu, izklausās gana vilinoši. Pirmajos mēnešos tiek solīts 20 latu stundā, un pat, ja dienā sanāk pastrādāt dažas stundas, nopelnītā summa ir vērā ņemama. Vēlāk tiekot maksāti procenti no ienākumiem, kas gūti, piesaistot datoram skatītājus. Tas gan vairāk izklausās pēc «uzmešanas», jo kurš spēs izkontrolēt firmas (nav saprotams, vai tāda ir) ienākumus.Tiem, kuriem daudz laikaPēdējā mēneša laikā arvien aktīvāk dažādos informācijas avotos parādās piedāvājumi nopelnīt, «sērfojot» interneta portālā naudina.lv. Viss šķiet vienkārši – reģistrējies portālā, apskati reklāmas, un nauda nāks griezdamās. Pirmie divi punkti patiešām vienkārši – reģistrācija ātra, un reklāmu aplūkošanai, lai nopelnītu naudu, nepieciešams vien 30 sekunžu. Taču nauda vis «negriežas». Apskatot desmit reklāmu, tātad, patērējot piecas minūtes, tiek nopelnīti trīs santīmi. Tas vēl nebūtu nekas – gan jau atrastos cilvēki, kuri gatavi stundu strādāt par 35 santīmiem, bet reklāmu piedāvājums ātri vien beidzas, un dienā nopelnīti nepilni četri santīmi.Protams, pastāv iespēja šajā «biznesā» iesaistīt arī citus, par kuru aktivitātēm tiek maksāti procenti – 0,002 santīmi par vienu viņa reklāmas aplūkošanu. Tādējādi kļūst skaidrs, ka tūkstošus, kā dažās interneta lapās raksta, diez vai iespējams nopelnīt, ja nu vienīgi – piesaistot «zem sevis» teju pusi Latvijas iedzīvotāju.Saistībā ar interneta vidi tiek piedāvāts darbs ar elektronisko pastu un tamlīdzīgas lietas, bet lielākoties tā ir līdzīga sistēma kā naudina.lv. Protams, var pamēģināt, tikai nav cerības drīzumā piestūķēt biezu maku. Inga KarlinskaDarbu ar «bleķiem» dabūt nav viegli«Atslēdznieku nevajag?» Šādu jautājumu divas dienas uzdevu telefongrāmatā atrodamajiem Jelgavas metālapstrādes uzņēmumu darbiniekiem. Noteikti ne visiem, bet vairumam gan. Tā kā joprojām neko savā dzīvē neesmu mainījis, nozīmē, ka piedāvājuma strādāt nebija. Praktiski visu sazvanīto uzņēmumu amatpersonu atbilde uz jautājumu, vai viņiem nav brīvas vakances cilvēkam, kurš pirms tam strādājis metālapstrādē četrus gadus, bija identiska – «paldies, patlaban brīvu vakanču nav». Tas gan nenozīmē, ka nākotnē nav cerības atrast darbu šajā specialitātē, jo daudzas uzņēmumu personāldaļu amatpersonas palūdza kontakttālruņa numuru, lai atzvanītu, ja kādreiz viņiem būtu nepieciešami atslēdznieki. Ja būs pasūtījumi, būs darbsTipiskākā atbilde: «Atslēdznieki līdz jaunajam gadam noteikti nebūs nepieciešami. Pēc tam varbūt, ja saņemsim papildu pasūtījumus un paplašināsim ražošanu.» Vien kādā uzņēmumā, kas ir lielas Rietumu kompānijas vietējā filiāle, varēja piedāvāt darbu, ja ne specialitātē, tad vismaz kaut kādu. Turklāt, ja būtu sieviete, izredzes dabūt darbu būtu vēl lielākas. Esot vajadzīgas produkcijas pakotājas. Bet kā ar darbu vīriešiem? Varbūt gribat strādāt par slīpētāju? Kā noprotu, ar zināmu centību šo arodu iespējams apgūt. Izpeļņa? Viss esot runājams, skan atbilde, bet minimālā alga tā noteikti nebūšot, ieteicams atnākt un atstāt par sevi datus. Ja būšu vajadzīgs, vēlāk tiks dota ziņa. Interesē kvalifikācijaKopīga iezīme visiem darba meklējumiem atslēdznieka specialitātē – iespējams darba piedāvājums nākotnē, ja tika pieteikts, ka pretendentam jau ir iepriekšēja vairāku gadu pieredze. Vēl labāk, ja kvalifikāciju var apstiprināt dokumentāli, piemēram, ar speciālās apmācības sertifikātiem. Kādi ir atslēdznieka secinājumi, kuram ir četru gadu darba stāžs Jelgavas mašīnbūves uzņēmumos? Plinti krūmos mest diezin vai vajadzētu. Ja ne par atslēdznieku, kādu citu darbiņu varētu sameklēt. Tomēr jūtams, ka arī uzņēmumiem vismaz pagaidām spīdoši neklājas. Edgars Sauka
