Garozas ielā vai pie Tušķiem, šķērsojot Ventspils dzelzceļu, dienas laikā auto pārbrauktuve visbiežāk ir vaļā.
Garozas ielā vai pie Tušķiem, šķērsojot Ventspils dzelzceļu, dienas laikā auto pārbrauktuve visbiežāk ir vaļā. Turpretī naktī gadās, ka ik pēc minūtēm divdesmit, pusstundas aiziet garie, līdz pat piectūkstoš tonnu smagie cisternu sastāvi ar bīstamām kravām – naftas produktiem un amonjaku.
Ļoti svarīgi sabiedrībai kontrolēt, lai šī tranzīta plūsma gan jelgavniekiem, gan pārējiem, kas dzīvo dzelzceļa malā, būtu pietiekami droša. Par šiem jautājumiem nesen Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē kursa darbu ļoti sekmīgi aizstāvēja viens no skolēnu olimpiāžu uzvarētājiem Kalnciema vidusskolas absolvents Kārlis Zenfs. Interesantu papildu skatījumu varēja gūt pirms mēneša notikušajās dzelzceļnieku un ugunsdzēsēju mācībās, kurās tika inscenēta amonjaka noplūde no dzelzceļa cisternas.
K.Zenfs sava darba ievadā runā filosofiski: “Lai cik dīvaini skanētu, viens no Latvijas lielākajiem resursiem ir ģeogrāfiskais stāvoklis. Droši vien kāds to labprāt gribētu iemainīt pret naftas iegulu vai akmeņogļu dzīslu, tomēr apdomājot var sanākt, ka gan nafta, gan akmeņogles reiz beigsies, turpretim tranzītiespējas ir un paliks.” Jāpiebilst, ka dzelzceļa kravu apgrozījums pagaidām visai nosacīti atkarīgs no saimnieciskās aktivitātes Zemgalē vai valstī. Galveno lomu te spēlē Latvijas un Krievijas biznesa attiecības. Patlaban mēs no dzelzceļa tranzīta saņemam tūkstošiem darba vietu un krietnu summu valsts budžetā. Ko dodam pretī? Zināmā mērā savu mieru un drošību.
Kas mainījies desmit gados?
Pirms desmit gadiem Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki pēc Jelgavas Domes pasūtījuma veica pētījumu par industriālo risku Jelgavā un secināja, ka tas 800 reižu pārsniedz Nīderlandē pieņemtās normas. Galvenais ir bīstamo kravu un pasažieru ceļu krustošanās Jelgavas stacijā. Vai pēdējā laikā kaut kas mainījies? Pasažieru plūsma mazliet augusi, kas industriālo risku palielina. Tomēr kā pozitīvs faktors jāņem vērā tas, ka bīstamās kravas vairāk tiek pārvadātas naktīs, kad pasažieru stacijā nav. Turpretī dzīvojamie rajoni, kas Jelgavā diezgan cieši apņem dzelzceļu, tādēļ nav mazāk apdraudēti.
Pievēršoties potenciālo katastrofu ietekmei uz vidi, jāteic, ka nav kritērija, kā novērtēt tai nelabvēlīgu nodarījumu. To var izteikt materiālā formā, tas ir, cik izmaksās vides atjaunošana tās iepriekšējā stāvoklī, taču ne vienmēr tas iespējams, īpaši gadījumos, kad iesaistītas ķīmiskas vielas. Potenciālās avārijas sekas ietekmē bīstamo vielu daudzums, kuru plūsma tiek aizkavēta stacijas teritorijā. Jāņem vērā arī īpaši jutīgi dabas objekti vai teritorijas, kur potenciālais kaitējums varētu atstāt daudz sliktāku iespaidu. Vērtējot šo faktoru izmaiņas pēdējo gadu laikā, jāpiebilst, ka līdz ar bīstamo kravu apjoma palielināšanos audzis arī vidējais dzelzceļa sastāvu skaits, kas vienlaicīgi atrodas stacijas teritorijās, kā arī vidējais to uzturēšanās laiks. Papildu bīstamību rada arī Lielupes tuvums dzelzceļa mezglam. Vielām caur gruntsūdeņiem vai tieši ieplūstot upē, var rasties spēcīgs ūdens piesārņojums, kas ir gan daudz grūtāk savācams, gan var radīt stipri lielāku kaitējumu videi.
Grūti prognozēt zaudējumus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem. Šo rādītāju amplitūda ir ļoti plaša un var mainīties atkarībā no bojāgājušo un ievainoto skaita, infrastruktūras postījumiem, vides atjaunošanas izmaksām un transporta koridora dīkstāves laika, kad ne tikai netiek gūta peļņa, bet, iespējams, pat jāmaksā soda nauda. Var pieņemt, ka avārijā, kur iesaistīta bīstamā viela vismaz cisternas apjomā, minimālā zaudējumu summa būs ap vienu miljonu latu. Maksimālā var būt daudzreiz lielāka, taču jau minēto apstākļu dēļ to nav iespējams prognozēt. Novērtējot šā faktora izmaiņas, jāsecina, ka tas nekādā gadījumā nav samazinājies, jo, ņemot vērā cenu līmeņa celšanos un inflāciju, iespējamie zaudējumi var tikai palielināties.
Ja cisterna nebūtu pārvietojama
Runājot par sekām, nedrīkst aizmirst arī, ka, adekvāti rīkojoties, pastāv iespēja to apjomu sekmīgi samazināt. Jelgavas stacijā samērā regulāri notiek dažāda mēroga mācības, kurās tiek pārbaudīta visu iesaistīto dienestu gatavība rīkoties dažādās situācijās. Tuvākajā laikā darbu sāks Zemgales reģiona ārkārtas situāciju koordinācijas centrs, kam vajadzētu krietni uzlabot dienestu sadarbību. Arī Latvijas Dzelzceļš aktualizējis rīcības plānus ārkārtas situācijās. Jau sagatavotas un saskaņotas trīs dzelzceļa cisternu bojājumu apstrādes vietas ārpus pilsētas robežām. Tomēr, par spīti nelieliem uzlabojumiem, joprojām vissliktākā situācija ir tehniskā nodrošinājuma ziņā. Trūkst specializēto ķīmisko aizsargtērpu un tehnisko līdzekļu avārijas seku lokalizācijai un likvidācijai. Pateicoties Katastrofu medicīnas centra tehnisko un organizatorisko iespēju attīstībai, pēdējos gados būtiski uzlabojušās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas iespējas dažādās avārijās cietušajiem. Mācībās, vērojot, kā “bojātā amonjaka cisterna” tiek transportēta uz neapdzīvotu vietu, speciālistiem radās jautājums, vai dzīvē šādu cisternu vispār būtu iespējams pārvietot. Ja sašķidrinātais amonjaks izlijis uz sliedēm, to metāls no ārkārtīgi straujās atdzesēšanās kļūst trausls, tāpēc cisternai jāpaliek turpat, kur tā stāvējusi. Tādā gadījumā jo aktuālāka kļūst apkārtējo iedzīvotāju gatavība pasargāties no avārijas sekām.
Jaunā tautsaimnieka bažas
Visu apsverot, K.Zenfs secina, ka industriālo risku ietekmējošo faktoru izmaiņas pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā nedaudz samazinājušas risku Jelgavas dzelzceļa mezglā, taču šī tendence nākotnē nav droša vairāku iemeslu dēļ, proti, bažas rada ievērojamā neatbilstība starp prognozēto kravu apjoma pieaugumu un paredzētajām investīcijām infrastruktūras attīstībā; dažādu ļaundabīgu darbību skaita palielināšanās; drošības politika vairāk atkarīga no cilvēku faktora nekā tehnoloģijas.
Runājot par cilvēcisko faktoru un ļaunprātībām, Jelgavas dzelzceļa stacijai ir bēdīga pieredze. Deviņdesmito gadu vidū iepriekšējais stacijas priekšnieks Lakstīgala tika tiesāts par… dīzeļdegvielas zādzībām, kas lielā apmērā veiktas, nosūknējot “krējumu” autocisternās pie Zālītes stacijas. Tādam priekšniekam bīstamo kravu kustības drošība bija varbūt tikai kādā desmitajā vietā. Tagadējie Jelgavas dzelzceļa mezgla vadītāji, ko “Ziņas” varēja vērot mācībās maijā, atstāja profesionāli zinošas un savā lietā dziļi ieinteresētas komandas iespaidu.
