Jau pierasts, ka plašsaziņas līdzekļos sastopamies ar dažiem terminiem, kas daudziem šķiet pašsaprotami, taču citiem to jēga ir miglā tīta. Piedāvājam dažu populārāko terminu skaidrojumus.
Jau pierasts, ka plašsaziņas līdzekļos sastopamies ar dažiem terminiem, kas daudziem šķiet pašsaprotami, taču citiem to jēga ir miglā tīta. Piedāvājam dažu populārāko terminu skaidrojumus.
“Acquis communautaire” – franču termins, kas nozīmē “ES, kāda tā ir”. Citiem vārdiem, ES dalībvalstu tiesības un pienākumus. “Acquis” ietver visus ES līgumus un likumus, paziņojumus un rezolūcijas, starptautiskās vienošanās ES jautājumos un Eiropas Kopienu Tiesas pieņemtos lēmumus, pasākumus, ko ES valdības kopīgi veic tieslietu un iekšlietu jomā, kā arī kopējo ārpolitiku un drošības politiku. “Acquis” akceptēšana nozīmē, ka ES tiek pieņemta pilnībā. Kandidātvalstij tas jāakceptē un jāpadara ES likumi par savas attiecīgās valsts tiesību aktu daļu, un tikai tad tā var pievienoties ES.
Augstākā līmeņa sanāksmes (sammiti) – Eiropas Padomes sanāksmes dažkārt dēvē par Eiropas (vai ES) “augstākā līmeņa sanāksmēm”, jo tās pulcē ES valstu vai valdību galvas. Dažas valstis pārstāv to premjerministrs, citas to prezidents, bet dažas abi. Tas atkarīgs no valstu konstitūcijām.
“Brisele ir nolēmusi…” – termins “Brisele” tiek bieži izmantots plašsaziņas līdzekļos, atsaucoties uz ES institūcijām, no kurām lielākā daļa atrodas Briselē. ES likumus ierosina Eiropas Komisija, bet ES Padome (attiecīgo valstu valdību ministri) un Eiropas Parlaments (kuru ievēlējuši Eiropas pilsoņi) debatē, veic labojumus un izlemj, vai pieņemt ierosinātos likumus.
Brīvās tirdzniecības zona nozīmē valstu grupu, kas ir nojaukusi savstarpējās tirdzniecības barjeras – ievedmuitas un kvotas. Pasaulē izveidotas vairākas brīvās tirdzniecības zonas, piemēram, “Mercosur” Dienvidamerikā, “Nafta” Ziemeļamerikā un EBTA Eiropā. Arī ES ir brīvās tirdzniecības zona, taču tā ir kas vairāk, jo būvēta uz ekonomisko un politisko procesu integrācijas pamata ar vienotu lēmumu pieņemšanu daudzās politikas jomās.
ES konstitūcija – pašlaik ES balstās uz četriem pamata līgumiem, kuros izklāstīti noteikumi, kā tai jādarbojas. Šie līgumi ir apjomīgi un sarežģīti, un ES vadītāji vēlētos aizvietot tos ar vienu īsāku, vienkāršāku dokumentu, kas atspoguļotu ES nolūkus un mērķus un skaidri norādītu, kas ar ko nodarbojas. Jaunais dokuments būs diezgan līdzīgs valsts konstitūcijai – kaut gan ES nav vienota valsts, un arī tās mērķis nav tādai būt. Jaunās ES konstitūcijas teksta saskaņošanu pabeidza 2004. gada jūnijā, visu dalībvalstu valdības to parakstīja 2004. gada oktobrī. Tai jāstājas spēkā 2006. gadā, taču vispirms ES konstitūcija jāratificē visu valstu parlamentiem, dažās par to rīkos referendumus.
Kohēzija – burtiski nozīmē “turēšanās kopā”. Izteiciens “veicināt sociālo kohēziju” nozīmē, ka ES mēģina nodrošināt katram vietu sabiedrībā. Piemēram, apkarojot nabadzību, bezdarbu un diskrimināciju. ES budžetā ir naudas līdzekļi, kas pazīstami kā Kohēzijas fonds, ko lieto tādu projektu finansēšanai, kas palīdz ES “turēties kopā”. Piemēram, no tā finansē jaunus ceļus un dzelzceļa posmus, kas palīdz mazāk attīstītiem reģioniem pilnībā iekļauties ES ekonomikā.
