Nav vairs aiz kalniem tas laiks, kad jūlijā mūsu tautas priekšstāvji vēlēs jauno Valsts prezidentu.
Nav vairs aiz kalniem tas laiks, kad jūlijā mūsu tautas priekšstāvji vēlēs jauno Valsts prezidentu. Tomēr, kā izrādās, ja vēlēšanas notiktu šodien, rastos virkne problēmu, kuras kļūst aktuālas, runājot par nākamā prezidenta iecelšanu amatā. Proti, pirmoreiz kopš otrās brīvvalsts izveidošanas Latvijā ir radusies situācija, kad šīs augstās amatpersonas pilnvaras jānodod tās pēctecim. Problēma ir apstāklī, ka nav izstrādāta un apstiprināta šo pilnvaru nodošanas kārtība. Tāpat arī nav skaidri zināms vēlēšanu datums.
Ulmanis grib iesildīt pirmziemnieku
Viens no pirmajiem, kurš izteicās par «sāpīgo» prezidentūras jautājumu, bija pats G.Ulmanis. Viņš arī ieteica rīkot vēlēšanas mēnesi pirms savas prezidentūras beigām, jo uzskata par vajadzīgu iepazīstināt jauno prezidentu ar veicamajiem pienākumiem, pirms viņš stājas šajā atbildīgajā amatā. Tādas nostājas pamatā esot vēlme nodrošināt nesaraustītu prezidentūras darbu un tās pēctecību. Tāpat G.Ulmanis līdz šim ir kategoriski atteicies nosaukt kādu iespējamo kandidatūru šim amatam.
No kā mums jāšķiras?
Lai arī cik daudz tiks runāts par jauno prezidenta kandidatūru, skaidrs ir viens – uz nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām G.Ulmanis nekandidēs, jo jau divreiz ir pildījis valsts augstākās amatpersonas pienākumus. Ar ko mums paliks atmiņā šis prezidents – vai nu ar sliktajām angļu valodas zināšanām ārzemju vizītēs, vai arī ar uzrunu valsts svētkos – tas ir katra paša ziņā. Taču gribētos pieminēt jau par parunu kļuvušo teicienu, ka Valsts prezidents ir tautas spogulis. Nenoliedzami, ka par Valsts prezidentu G.Ulmanis kļuvis, pateicoties savam «reanimētajam» uzvārdam, kuru mūsu ārpolitiķi bija cerējuši izmantot Latvijas tēla spodrināšanai, tomēr negribētos arī piekrist viedoklim, ka mūsu prezidents ir muļķības etalons, cilvēks bez savas gribas utt. Tad jau jājautā – kādi pienākumi prezidentam būtu jāpilda?
Ieskatoties Satversmē un veicot rupjas aplēses, sanāk, ka nekas vairāk kā eglītes iededzināšana pilspriekšā mūsu prezidentam nav jāveic, jo šī persona nav politiski atbildīga un līdz ar to jo mazāk spējīga reāli ietekmēt politiskos procesus valstī. Pat diktatoriskais A.Šķēle šajā amatā jau sen būtu apdullis no skriešanas cietajā Satversmes sienā. Turklāt, ņemot vērā, ka G.Ulmanis visu šo laiku godbijīgi pildījis savus prezidenta pienākumus un nav izcēlies ar B.Klintona cienīgiem varoņdarbiem, var droši apgalvot, ka mūsu prezidents nav pelnījis dažkārt pārlieku aso kritikas krusu un būtu jāciena kaut vai par to, ka viņš ir mūsu prezidents.
Ja tu esi mans prezidents… tad tev jābūt
Neapstrīdami, ka šajā amatā vairums pilsoņu gribētu redzēt tautā cienījamu un godājamu cilvēku, stipru personību ar augstām zināšanām valsts un pasaules politikā, cilvēku, kuram būtu stingra nostāja valstij svarīgos jautājumos. tāpat viņiem arī būtu jābūt brīvam no dažādu ekonomisko grupējumu važām, patriotiski noskaņotam, godīgam… Tā šo sarakstu varētu turpināt mūžīgi, tomēr visam ir robežas, un skaidrs ir viens, ka tādu kandidatūru būs atrast ļoti grūti, turklāt jau divi šim amatam relatīvi atbilstoši kandidāti paspējuši pateikt savu «nēvārdu». A.Gorbunovs no «LC» atteicās kandidēt prezidenta vēlēšanās, sakot, ka nespēs savākt pietiekamu atbalstu Saeimas balsojumā, bet R.Pauls no JP savu atteikumu motivēja ar pārlieku lielo sabiedrības uzmanību šim amatam, kas būtu ļoti grūti psiholoģiski. Tā vien rodas iespaids, ka mūsu valstī prezidentūra kļuvusi par sava veida nepopularitātes iemiesojumu.
Laika vēl ir daudz, un kā pirmie, kuru kandidāts vēl oficiāli nav atteicies no kandidēšanas uz šo amatu, klajā nākuši «TB»/LNNK ar savu līdz šim mazpazīstamo politisko darbinieku – ANO vēstnieku Jāni Priedkalnu. Tautas partija oficiāli savu kandidatūru nosauks 6.martā, kad notiks partijas kongress, bet Tautas saskaņas partija savu prezidenta kandidatūru neizvirzīs, jo negribot nokaitināt Latvijas vēlētājus… LSDA vēl savu oficiālo viedokli nav paudusi, tomēr tās Saeimas frakcijas vadītājs E.Baldzēns izteicies, ka labprāt šajā amatā redzētu sievieti, kas nodrošinātu labākas attiecības ar ārvalstīm. Kā iespējamo kandidatūru minēja Latvijas institūta direktori Vairu Vīķi-Freibergu.
Tauta vēl nav gatava?
Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, atkal kļūst aktuāls jautājums par tā ievēlēšanas pamatprincipiem. Proti, atkal un atkal izskan viedoklis par to, ka Valsts prezidents būtu jāvēl visai tautai, nevis Saeimas deputātiem. Muļķīgie apgalvojumi, ka tauta tādam solim vēl nav gatava, manuprāt, nav galvenais šķērslis vēlēšanu likuma maiņai.
Iespēja, ka tiks rīkots referendums, pastāv, jo, tuvojoties 8.Saeimas vēlēšanām, noteikti kāda partija šo aspektu vēlēsies izmantot savas popularitātes celšanai kā tas jau notika ar grozījumiem Pilsonības likumā, vēlot 7.Saeimu. Vēl viena iespēja, kādēļ tas tā varētu notikt, varētu būt piemērotas prezidenta kandidatūras neatrašana, kad Saeima lūgs padomu tautai.
Lai nu kā – mēs tomēr ceram un paļaujamies uz mūsu Saeimas kompetenci un pareizo izvēli. Un domājams, ka drīzumā visi Latvijas pilsoņi varēs ar lepnumu paziņot – lūk, tas ir mūsu prezidents.
