Lielākajā pasaules daļā gada pirmie mēneši ir nebeidzamu karnevālu un citādu izpriecu laiks. Pie mums tamlīdzīgi pasākumi nav tik populāri.
Lielākajā pasaules daļā gada pirmie mēneši ir nebeidzamu karnevālu un citādu izpriecu laiks. Pie mums tamlīdzīgi pasākumi nav tik populāri. Tiesa, ziemā Latvijas klimats nav īpaši piemērots izpriecām brīvā dabā. Taču vai tādēļ ir mazāk iespēju priecāties? Mums visiem ir dzimšanas un vārda dienas! Tomēr izrādās, ka ne visiem jauniešiem patīk svētki un svinēšana. «Pagrabā» šoreiz ciemojas divas meitenes, kurām ir gluži pretējs viedoklis.
Sanita ir 17 gadu jauna meitene no 4. vidusskolas, viņa par svinībām saka – jo skaļāk, jo labāk.
– Es esmu liela svētku svinēšanas fane. Man patīk saaicināt ciemos lielu draugu pulku un tad pa īstam izpriecāties – tā, lai pietiek ilgam laikam. Daudz labāk ir tad, ja brauc ciemos pie manis. Tad es jūtos brīvāk un varu vairāk ļauties trakošanai. Kaut arī parasti aicinu ciemos tikai labākos draugus, beigās cilvēku ierodas vairāk nekā sākumā bijis paredzēts. Draugi ņem līdzi savus draugus, un dažreiz iznāk, ka lielu daļu no saviem ciemiņiem nemaz nepazīstu. Tas ir interesanti! Man ir ļoti svarīgi, lai mani viesi būtu apmierināti ar manu pasākumu, tādēļ vienmēr cenšos brīvi uzvesties, tā atraisot arī pārējos. Cilvēku atraisītība ir pats galvenais, lai svinības izdotos un tajās valdītu jautrība. Es vienmēr ņemu iniciatīvu savās rokās, neļaujot nevienam nīkt bezdarbībā. Man patīk trakot, ākstīties un spēlēt stulbas spēles. Es varu to atļauties, jo nav jāuztraucas, ka kādam kaimiņam tas traucēs: man ir pašai sava māja, turklāt tā atrodas tālu no pārējām. Arī mani vecāki ir saprotoši un labprāt atļauj man kādu brīdi vienai valdīt pār māju.
Mana dzimšanas diena ir labā laikā – vasaras sakumā. Tas visu atvieglo, jo varu svinēt brīvā dabā. Man ļoti patīk saņemt mazas un mīļas dāvaniņas, tomēr vēl vairāk man patīk saņemt ziedus – daudz, daudz ziedu – tā, lai visa mana istaba būtu pilna ar tiem. Visus jaukos mirkļus vienmēr iemūžinu fotogrāfijās.
Es uzskatu, ka visi svētki noteikti ir jāsvin, jo tas taču ir brīnišķīgi. Ko es iegūstu no šādām svinībām? Galvas sāpes! Taču tām ir pozitīvs raksturs. Tādējādi es ļoti jautri pavadu laiku, dzīvi padarot interesantāku un pozitīvām emocijām bagātāku. Tas nekas, ka nākamajā dienā mājā viss izskatās pussabrucis vai arī pēc kārtējās dzimšanas dienas peldēšanās sacīkstēm mani ievieto slimnīcā ar plaušu karsoni. Es neko vēl neesmu nožēlojusi. Atmiņā paliek viss labais, un tas atsver visu. Piebildīšu tikai – es novērtēju, ja kāds piesakās palīdzēt savākt to «bardaku», kas valda nākamajā dienā.
Ieva ir 16 gadu veca meitene no tās pašas skolas. Viņa domā, ka būtu labāk, ja vispār nezinātu, kad viņai ir dzimšanas diena.
Kopš 14 gadu vecuma es neciešu savu dzimšanas dienu. Es vienkārši sapratu, ka tā ir bēdīga diena, kad kārtējo reizi cilvēkam tiek atgādināts, ka viņš nemitīgi paliek vecāks. Nesaprotu, ko tur jautroties. Zinu, daudzi man ir teikuši, ka vēl esmu jauna un nav pamata par to uztraukties, taču es gan tā neuzskatu. Es vispār gribētu nekad nenovecot.
Dzimšanas dienā parasti dodos kaut kur ar draugiem, taču piekodinu, lai neapsveic mani. Man nepatīk rīkot svinības mājās. Svinēt gatavi ir visi, taču ar haosu, kas valda mājā pēc tam, galā ir jātiek man pašai. Nu, nē! Tā cilvēks nevar nemaz atbrīvoties – visu laiku jāuzmana, lai kāds kaut ko nesagāž, nesaplēš vai citādi nepastrādā ko sliktu.
Man nav nekas pret dāvanām. Katram jau ir patīkami tās saņemt. Vislabākās ir mīkstas, pūkainas lietiņas, piemēram, plīša lācītis. Es zinu, ka tas nav nekas oriģināls, taču man patīk.
Varbūt ar laiku mans viedoklis par svinēšanu mainīsies. Mani neiespaido tie stāstiņi par jautrajiem dzimšanas dienu pasākumiem, aiz visa tā slēpjas nekārtība, uztraukumi un vēl pesimisms par aizejošo laiku. Es neesmu pesimiste – vienkārši dzīvoju šodienai. Lūk tā!
Īsa pamācība jubilāriem
Ja vēlaties un varat atļauties draugus bagātīgi pacienāt, bet atbaida gaidāmās netīru trauku kaudzes, ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas traukus. Mūsdienās ir iespējams iegādāties gana estētiskus kartona un plastmasas šķīvjus, dakšiņas, nažus, glāzītes un pat dažāda izmēra karotītes.
Ja svētkus svinēt vēlaties, bet ir visai spiedīgi materiālie apstākļi, rīkojiet groziņu vakaru, kurā katrs viesis pats par sevi parūpēsies. Tiesa gan, šajā gadījumā jārēķinās ar iespēju palikt bez dāvanas.
Ja vēlaties vienlaikus būt gan ekonomisks, gan interesants, viesus cienājiet ar mazītiņām kanapē maizītēm. Tās var būt gan sāļas, gan saldas. To sastāvā var būt maize siers, augļi, dārzeņi – vārdu sakot – viss, ko atrodat ledusskapī.
Ja visa tā viesu būšana un pēc tās sekojošā mājas kopšana jums liekas jubilāra necienīga padarīšana, uzaiciniet draugus uz naktsklubu, kafejnīcu, restorānu vai vēl kādu vietu, kur jūsu vietā visu izdarīs citi. Šajā gadījumā nav arī jāuztraucas par mammu, kas varētu būt neapmierināta ar skaļu ballīti mājās. Vienīgā rūpe – restorāna apmeklējumam ir vajadzīga nauda, daudz naudas.
Ja esat nolēmis savā jubilejā īpaši izcelties, ielūgumos viesiem paziņojiet, ka noteikti jāierodas vienkrāsainās (ieteicams – melnās vai baltās) drēbēs, bet pats izvēlieties kādu spilgtu apģērbu – sarkanu, zaļu, dzeltenu…
Ja svinības vēlaties īpaši jautras un oriģinālas, rīkojiet masku balli, taču atcerieties, ka gan šajā, gan arī visos pārējos gadījumos jums ir rūpīgi jāizstrādā vakara režija. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad jūs vairs nezināt, ko darīt, viesi sāk nedaudz snauduļot un ballīte necerēti ātri beidzas.
