Apgūstot programmu «Ēdināšanas servisa speciālists», var kļūt par bārmeni, viesmīli, konditoru vai pavāru.
Pavārs, bārmenis vai viesmīlis. Ja izvēlēta kāda no šīm profesijām, droši var vērt vienas no 14 Latvijas arodskolu durvīm, tostarp Jelgavas Amatniecības vidusskolas, lai dotos apgūt ēdināšanas pakalpojumu specialitāti. Tā bijusi un būs iecienīta, jo cilvēkiem vienmēr gribēsies ēst, izklaidēties vai baudīt mierīgu atpūtas vakaru.Labākie pavāri esot vīrieši«Apgūt šo specialitāti galvenokārt vēlas jaunieši, kuri interesējas par ēdināšanu. Vai tas būtu pavāra vai konditora, viesmīļa vai bārmeņa darbs, jo tas aptver visu, kas saistīts ar ēdināšanu,» atklāj profesionālās vidējās izglītības programmas «Ēdināšanas servisa speciālists» metodiskās komisijas vadītāja Zaiga Miķelsone. Audzēkņu atbirums ir ļoti mazs, jo jauniešiem ir noteikts mērķis.Četros gados viņi iegūst trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālo un vidējo izglītību. «Kad jaunieši beiguši šo specialitāti, radies mērķis un viņi saprot, ko grib, var izvēlēties, kā virzīt savu karjeru,» stāsta Z.Miķelsone.Pasniedzēja atklāj, ka arvien lielāku interesi par šo specialitāti izrāda puiši. «Teikšu godīgi, praktiskajās nodarbībās novērots, ka zēniem veicas labāk. Viņi nebaidās mēģināt eksperimentēt. Piemet kādu citu garšvielu. Neuztraucas, ja ēdiens mainīs garšu. turpretī meitenes baidās uzdrīkstēties ko pārveidot. Kā jau zinām, labākie pavāri ir vīrieši, arī viesmīļi, konditori un bārmeņi,» vērtē Zaiga.Ik semestri – prakseĒdināšanas pakalpojumu servisa apguvē visu māca no pamatiem. Pirmajā gadā audzēkņi apgūst pavāra darbu, bet otrajā un trešajā kursā arī konditoru un viesmīļu zināšanas, savukārt pēdējā gadā skolēni sāk mācīties bārmeņa profesijas pamatus, jo ar alkoholu jāstrādā cilvēkiem, kuriem ir pienācīgs vecums, un viņi kvalifikācijas praksē dodas uz uzņēmumiem.Prakses vietas audzēkņi meklē paši, bet tās arī tiek piedāvātas, jo mācību iestādei noslēgti līgumi ar trim Jelgavas uzņēmumiem. Pirmajā gadā prakses nodarbības norit skolā, kur nesen izremontēta laboratorija. «Biju Eiropas Sociālā fonda atbalsta izglītībai vadītāja Jelgavā, un mums piešķīra finansējumu, par ko varējām moderni labiekārtot laboratoriju,» stāsta Z.Miķelsone.Arī galdniecības specialitātes pārstāvji, pateicoties Eiropas projektam, uztaisīja bāra leti, kur iespējams labi praktizēties apkalpošanas stundās.Amatniecības vidusskolai izveidojusies sadarbība ar Vācijas nodarbinātības dienestu, un ēdināšanas speciālisti brauc strādāt praksē uz šo valsti. «Prakses vietas ir pārbaudītas, pārsvarā tas ir vasaras darbs kūrortos. Jaunieši gūst ļoti labu pieredzi. Vienīgā problēma ir valodas prasmes – ja to labi nezina, atliek kāds palīga vai virtuves darbs,» stāsta Z.Miķelsone. Viņa piebilst, ka sadarbība ir veiksmīga, kaut gan jaunieši sāk šaubīties, vai doties uz ārzemēm. «Mūsu dzīves līmenis ir audzis, un viņi paliek Latvijā. Arī mūsu kafejnīcas var sacensties ar Eiropu, nav jūtamas krasas atšķirības,» spriež Zaiga. Jāmāca mūsdienīgiZ.Miķelsone atklāj, ka galvenokārt visi grib kļūt par bārmeņiem, tomēr šajā darbā vajadzīga pieredze. «Skolā mēs iemācām pamatus – kā pareizi salikt kokteiļu sastāvdaļas, cik daudz sīrupa, ledus un sulas, kā tos izdekorēt un ieliet pareizajā glāzē.»Viss jāmāca mūsdienīgi, tāpēc pasniedzēja cenšas izzināt jauno. Aizbraucot uz ārzemēm, vienmēr ieiet kādā restorānā vai kafejnīcā paskatīties, kaut pasūtīt kafiju, lai rastu priekšstatu, kāds ir uzņēmums, interjers, ēdienkarte, kā tiek pieņemts pasūtījums.«Viesmīlībā un bārmeņa specialitātē nav tāda audzēkņa, kuru tas neinteresētu, jo šīs iemaņas noder arī ikdienā,» teic Z.Miķelsone. «Dažreiz viņiem trūkst pacietības. Gribas visu paveikt ātrāk, sasteigt. Tomēr dakšiņa un glāze ir jāpulē, lai spīd.»
