Pagājis pirmais mēnesis, kopš pašvaldības kapitālsabiedrību “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) vada Signis Rīns. Viņš NĪP vadībā ir iecelts uz pagaidu termiņu – vienu gadu.
“Ziņas” jau rakstīja, ka pēc Valsts policijas pieprasījuma šo amatu atstāja tās ilggadējais valdes loceklis Juris Vidžis, kurš kopā ar dēlu, arī agrāko NĪP darbinieku Lauri Vidži īslaicīgi tika apcietināti un ir iesaistīti kriminālprocesā.
Problēmu saistībā ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu ir daudz, tādēļ “Ziņas” aicināja uz sarunu jauno NĪP valdes locekli.
– Lūdzu pastāstiet par sevi? Lasītāji vēlas zināt, vai jums ir enerģija un vēlēšanās turpināt darbu NĪP vadībā?
Manī noteikti ir enerģija un vēlēšanās iepazīt jaunu darbības jomu, kas saistīta ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Ja tā nebūtu, izteiktajam piedāvājumam nepieteiktos. Esmu iecelts šajā amatā uz laiku, taču nešaubos, ka nākamgad, kad šim amatam tiks rīkots atklāts konkurss, es tajā piedalīšos.
Es nāku no Kuldīgas puses, bet nu jau vienpadsmit gadus dzīvoju Jelgavas novadā. Vairāk nekā divdesmit gadus esmu nostrādājis enerģētikā. 1988. gadā sāku kā elektromontieris uzņēmumā “Latvenergo”. Ar savu darbu, kā arī, papildinot izglītību, laika gaitā nonācu līdz valdes locekļa amatam akciju sabiedrībā “Sadales tīkli”. 2017. gadā “Sadales tīklu” akcionāri izvēlējās jaunu valdi un es, savstarpēji vienojoties, darbu AS “Sadales tīkls” pārtraucu. Kādu laiku dzīvoju mājās, uzlaboju veselību. 2020. gadā pieņēmu Jelgavas domes priekšsēdētāja piedāvājumu kļūt par viņa padomnieku pilsētas attīstības jautājumos. Pirms tam aktīvi iesaistījos diskusijās par pilsētai svarīgiem attīstības jautājumiem, biju domē prezentējis savu redzējumu par Jelgavu kā no CO2 izmešiem brīvas “zaļās enerģijas” pilsētu. Šajā amatā nostrādāju nepilnu gadu. Tad nāca negaidītais piedāvājums pārņemt vadību uzņēmumā NĪP. Pašlaik ar interesi esmu iekšā šajā darbā, kas ir ne pārāk viegls tomēr interesants un izaicinājumiem pilns.
– Bieži vien “Ziņu” lasītāji, kam ir radušās problēmas saskarsmē ar savu pašvaldību, kā arī pašvaldības uzņēmumiem, vēršas redakcijā. Sūdzību par NĪP ir bijis daudz.
Manuprāt, nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir ļoti sarežģīta, niansēta, tajā pašā laikā interesanta un atbildīga. Loģiski, ka NĪP darbība bez klientiem nav iedomājama. Nepārtraukti ir jāmeklē visām pusēm saprotams un pieņemams risinājums, ievērojot klientu vēlmes, viņu iespējas un apsaimniekotāja darbu. Galvenais uzdevums ir šo saskarsmi atvieglot – sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem, ko mums klienti uzdod. Ikdienas jautājumu risināšanā, manuprāt, ļoti labi palīdz saziņas iespēja NĪP izveidotā interaktīvajā mājas lapā. Tur gan dzīvokļu īpašnieki, gan māju kontaktpersonas (māju vecākie) var uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Lai izmantotu elektronisko saziņu, dzīvokļa īpašniekam ir jāatver mājas lapas “nip.lv” sadaļa “E-lietas / Dzīvokļu īpašniekiem”. Reģistrācija un lietošana ir ļoti vienkārša, jo gandrīz ikvienam mūsdienās ir savs e-pasts. Pieslēgšanās parole (drošības kods) ir atrodams uz katra ikmēneša rēķina. Saziņas izvēlnē “Jautājumi / Jautājums pārvaldniekam” ir iespēja uzdot jautājumu par jebkuru tematu. Mūsu apņemšanās ir trīs darba dienu laikā sniegt atbildi uz jautājumu klienta e-pastā.
– Satiksmes ielas 33. nama mājas vecākais Jānis Ozols laikrakstam sūdzas, ka ne viņam, ne kādam dzīvokļa īpašniekam nekādi neizdodas sazināties ar inženieri. Gribētu risināt jautājumu par kondicioniera uzstādīšanu savā dzīvoklī, bet inženieres telefons neatbild, viņa arī neatzvana. Var piebilst, ka 3. jūnijā “Zemgales Ziņas” publicēja rakstu “Dvieļu žāvētāja maiņa izmaksāja četrus tūkstošus”, kur ir atzīmētas vairākas Satiksmes ielas 33 apsaimniekošanas problēmas.
Pārvaldniekus var neizdoties sazvanīt ar pirmo mēģinājumu viņu darba specifikas dēļ. Lielāko darba laika daļu viņi pavada ārpus biroja telpām, veicot darba pienākumus pie savām pārvaldītajām ēkām. Vēlreiz atkārtoju, ka vislabākais saziņas rīks ir NĪP mājas lapa. Tad arī vajadzības gadījumā man, uzņēmuma vadītājam, ir redzams, kādi jautājumi tiek uzdoti NĪP darbiniekiem un kādas atbildes tiek sniegtas.
– Cik vidēji ikdienā jautājumus vai sūdzības NĪP saņem?
Ir dažādi. Tagad, kad rit atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšana ar pilnsabiedrību “JKP”, daudzi jautājumi ir tieši saistīti ar atkritumu jomu. Var teikt, ka vidēji diennaktī saņemam 14 līdz 30 ātros jautājumus, uz kuriem atbildi, kā jau minēju, cenšamies sniegt trīs darba dienu laikā.
Jāpiebilst, ka pašlaik bažas izraisa atsevišķu māju dzīvokļu īpašnieku vieglprātīgā attieksme atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, neizvēloties pilnvarot NĪP slēgt apsaimniekošanas līgumu ar pilnsabiedrību ”JKP” un nerisinot šo jautājumu pilnībā. Man ir grūti saprast – kā cilvēks, kas visu mūžu nodzīvojis privatizētā dzīvoklī, to arī nav pieņēmis kā savu privātīpašumu. Privātmāju īpašniekiem taču ir pilnīgi skaidrs – ja nerisināsi jautājumus par atkritumu izvešanu, tad arī neviens tos neizvedīs.
– Vairāki dzīvokļu īpašnieki ir sūdzējušies par visai augstajiem rēķiniem no NĪP. Tajā pašā Satiksmes 33. nama sniegto pakalpojumu ailē par 2019. gadu melns uz balta ir uzrādīts, ka mājai pieguļošās teritorijas un kopīpašuma telpu sakopšana – būtībā sētnieka darbs – izmaksā 11,2 tūkstošus eiro. 2020. gada tāmē šī aile pazuda. Skaidrs, ka šīs mājas sētniece, ko mājas vecākais uzteic par labu darbu, tādu atalgojumu nav saņēmusi. Lielākā naudas daļa palikusi starpniekam – NĪP.
NĪP sniedz pakalpojumu tikai tad, ja mājas kopība ir nobalsojusi un izvēlējusies NĪP kā pakalpojuma sniedzēju. Respektīvi pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī mājas kopība lemj par atalgojuma apmēru sētnieka darba apmaksai. Konkrētais jautājums prasa padziļinātu situācijas izpēti, tāpēc atbildi sagatavosim pēc tam, kad būsim veikuši visu faktu analīzi.
– Savulaik arī Juris Vidžis nereti teica: “Ja NĪP pakalpojums vai tā cena neapmierina, ejiet prom pie labāka apsaimniekotāja.” Tomēr šķiet, ka J. Vidžis to sacīja, skaidri apzinoties, ka tik vienkārši aiziet prom pie cita apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja nemaz nevar. Nav tik vienkārši vienoties mājas dzīvokļu īpašnieku vairākumam.
Manuprāt, mājas kopības lēmuma pieņemšana, izvēloties apsaimniekotāju, ir ļoti atbildīgs lēmums, kas nosaka nākotnē īstenojamo abpusējo sadarbību, atbildības un pienākumus. Esmu gatavs strādāt tā, lai komunikācija būtu saprotama un mazāk rastos strīdus jautājumi. Par to ir jādomā abām pusēm. NĪP jābūt atvērtai un saprotamai komunikācijai ar saviem klientiem. Savukārt klientiem jāuzticas, ka pakalpojumu sniegsim pēc labākās sirdsapziņas. Es gan Latvijā nezinu nevienu daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju, kas tiktu vienā laidā slavēts. Tas bizness ir sarežģīts.
– Kā veicas ar daudzdzīvokļu māju maksājumu uzkrājumiem, kas tiek izmantoti māju uzturēšanā?
Esmu iepazinies ar finanšu stāvokli un varu atzīt, ka uzņēmumā atskaišu un dokumentācijas apstrāde šī jautājuma kontekstā ir laba. Dokumentos var redzēt uzkrājumu vēsturi, ir precīza stingra uzskaite par māju uzkrājumu izmantošanu (remontiem, avāriju novēršanu u.c), kā arī māju tehniskā stāvokļa apsekošanu. Saistībā ar māju uzkrājumiem problēma ir citur. Proti, kad NĪP darbinieks dzīvokļu īpašniekiem norāda uz mājas trūkumiem, ko nenovēršot, var sākt tecēt jumts vai izgāzties koridora ārdurvis, atbilde ir: “Mūsu mājai ir uzkrājums. Par to arī veiciet nepieciešamos darbus!” Taču faktiski nav pietiekama uzkrājuma, lai nepieciešamos darbus veiktu. Īpaši problemātiski tas ir vecajās mājās ar pieciem sešiem dzīvokļiem. Savukārt lielajās daudzdzīvokļu mājās šajā ziņā ir vieglāk. Piemēram, kad veicam siltināšanu un renovāciju – tas ir projekts vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, kas katram dzīvoklim dod vismaz 40 procentu siltuma ekonomiju. Un, kad lielā māja sadala maksājumus par renovāciju uz dzīvokļiem, tad viens otrs nāk un saka: “Es to rēķinu gribu samaksāt tūlīt visu, es nedomāju, ka renovācija sanāks tiks lēti!” Tiešām var sanākt, ka vienam dzīvoklim jeb vienai mājsaimniecībai renovācija izmaksā sešus septiņus tūkstošus eiro.
– Māju renovācija ir svarīgs pilsētas attīstības jautājums. Kā tas sokas?
Tas nav vienkāršs ceļš. Nav tā, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nolemj – māju siltinās un renovēs un pēc mēneša tas arī notiek. Ir jāgatavo projekts, jāizvēlas būvnieks, jāveic saskaņojumi būvvaldē – diezgan cimperlīgs darbs. NĪP darbojas kā kopības pilnvarotā persona, kas veic šo organizatorisko darbu. Līdz šim Jelgavā ir nosiltinātas 25 daudzdzīvokļu mājas, pašlaik tiek siltinātas divas, bet sagatavošanas procesā ir vēl divas mājas.
– Tas nav visai daudz. Ja tāds temps turpināsies, tad atlikušās 390 Jelgavas daudzdzīvokļu mājas varētu pabeigt atjaunot XXIII gadsimtā.
Sāpīgs jautājums. Kā minēju iepriekš, process ir ilgs un sarežģīts. Lielākoties problēmas siltināšanas procesā ir saistītas ar kredīta piešķiršanu ēkas siltināšanai. Komercbankas strikti izvērtē klientu maksātspēju un kredīta piešķiršanas nosacījumus. Jā, ir arī atteikumi finansēt vienu vai otru projektu, un tad NĪP meklē alternatīvas iespējas projekta realizācijai. Uzturam kontaktus ar visām vadošajām bankām un finanšu institūcijām, meklējam kopējus risinājumus un iespējas projektu īstenot. Droši vien var piebilst, ka arī Covid-19 pandēmija nav bijusi labvēlīga tam, lai dzīvokļu īpašnieki varētu pulcēties un vienoties par siltināšanu.
– Ministru Kabineta 408. noteikumi (pieņemti 2017. gada 11. jūlijā) nosaka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību, tajos minēts, ka apsaimniekotājam ir jāsastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāns vismaz turpmākajiem trim gadiem.
Plānam ir jābūt. Likums nosaka arī to, ka apsaimniekotajam jāveic mājas un tās inženiertīklu apsekošana. Aizvien populārāka ir nekustamā īpašuma un mantas apdrošināšana. Ja mēs nebūsim kvalitatīvi veikuši apsaimniekošanu, sastādījuši nepieciešamo darbu plānu un informējuši mājas kopību par nepieciešamajiem remontiem, tad var sanākt, ka NĪP ir jāsedz zaudējumi apdrošinātājam. Turpretī, ja NĪP minētās darbības atbilstoši likumam ir veicis, respektīvi būs brīdinājis mājas dzīvokļu īpašniekus par problēmām un tie nebūs lēmuši par līdzekļu piešķiršanu, lai tās novērstu, tad atbildība par skādi jāuzņemas pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
– Šī vasara ir karsta. Sevišķi daudzdzīvokļu māju augšstāvos karstuma ir vairāk. Pa ventilācijas šahtu versme nāk no melnā jumta. Kā uzlabot mikroklimatu? Varbūt likt uz jumta saules paneļus?
Šī, šķiet, būs karstākā vasara Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Ne viens vien šobrīd redz pieļautās kļūdas un nepilnības īstenotajos būvniecības projektos. Protams, daudzdzīvokļu mājās ar melnajiem bitumena jumtiem notiek tieša karstuma pārnese uz augšstāvu dzīvokļiem. Piekrītu, ka saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšana uz jumta problēmu mazinātu. Saules starojums iedarbotos tieši uz paneli vai kolektoru un starp to un jumtu veidotos gaisa izolācijas starpslānis. Arī tehnoloģijas un iekārtas ir attīstījušās, kas saules enerģijas izmantošanu dara aizvien pievilcīgāku. Tomēr pagaidām saules paneļu uzstādīšana uz dzīvojamo māju jumtiem nav īpaši izdevīga. Zinu, ka pašlaik Saeimā ir plānots veikt zaļās enerģijas ieguves un izmantošanas sekmējošus likumu grozījumus. Šajā sakarā ir atvērts Enerģētikas likums un Elektroenerģijas tirgus likums. Nākotnē tas varētu ļoti sekmēt saules enerģijas iegūšanu un izmantošanu. Varētu būt, ka uz jumta tiek uzstādīti ne tikai saules paneļi, bet arī saules kolektori, ar ko tiktu risināta siltā ūdens padeve. Jaunmārupē jau ir daudzdzīvokļu māja, uz kuras jumta ir uzstādīti saules paneļi. Pirmais šāds projekts Latvijā jau ir īstenots.
