Lai apkarotu latvāņu izplatību Latvijā, šo augu izskaušanā nepieciešams iesaistīties gan Zemkopības ministrijai, gan arī citām ar šo problēmu saistītajām valsts institūcijām, tā uzskata lauksaimnieki.
Lai apkarotu latvāņu izplatību Latvijā, šo augu izskaušanā nepieciešams iesaistīties gan Zemkopības ministrijai (ZM), gan arī citām ar šo problēmu saistītajām valsts institūcijām, tā uzskata lauksaimnieki.
Kā norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Rita Sīle, ar latvāņiem aizaugušas ceļmalas, īpaši pie mežiem. Tās kalpo par pamatu latvāņu tālākai izplatībai gan lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, gan mežos. Pagaidām trūkst mērķtiecīga un kopīga plāna cīņai ar latvāņu izplatību.
Cēsu rajona lauksaimnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa aģentūrai LETA pauda viedokli, ka ar latvāņiem ir jācīnās regulāri. Līdz šim ZM bijusi vienīgā institūcija, kas kaut ko darījusi latvāņu izplatības ierobežošanā, sniedzot arī materiālu atbalstu. Ir arī pašvaldības, kas cīnās pret šī auga izplatīšanos. Piemēram, Cēsu rajona Priekuļu pagastā izsludināts latvāņu pļāvēju konkurss, lai profesionāli nopļautu šos augus.
Cēsu rajona Zaubes pagasta “Kalna Bērziņu” saimniece Aelita Runce spriež, ka saimniecība pat varētu nesaņemt ES tiešos maksājumus. Nosacījumi paredz, ka zemē nedrīkst būt invazīvo augu, starp tiem ir arī latvāņi. Lai arī lauku uzņēmumā veiksmīgi cīnās ar šiem augiem, tomēr tie izaug. “Ja jau nevarēs saņemt atbalstu, kāda jēga cīnīties?” neizpratnē jautā saimniece. Viņa arī stāsta, ka saimniecība nav saņēmusi ES struktūrfondos paredzēto atbalstu. ZM pērn vasarā bija izsludinājusi pieteikšanos ES atbalstam latvāņu izplatības ierobežošanai, taču šo programmu apturēja zemās lauksaimnieku aktivitātes dēļ.
A.Runce līdzīgi kā citi zemnieki uzskata, ka latvāņu apkarošanai ir nepieciešams atbalsts no ES fondiem vai no valsts budžeta, kā arī efektīva tā izlietošanas kontrole, jo vienreizēja latvāņu nopļaušana nedos nekādus rezultātus.
Cīņā ar šo augu jāiesaistās vairākām atbildīgajām ministrijām, zemes īpašniekiem un pašvaldībām, uzskata R.Sīle. Pagaidām cīņa ar latvāņiem, daudzuprāt, rit pārāk gausi.
“Ziņas” jau rakstīja, ka Sosnovska latvānis Latvijā tika ievests kā perspektīvs lopbarības augs deviņdesmito gadu vidū. 2001. gadā latvāņi bija izplatījušies aptuveni 12 182 hektāros valsts teritorijas. Lai izvairītos no smagiem ādas apdegumiem, speciālisti vasarā iesaka izsargāties no nokļūšanas tiešā kontaktā ar šo augu.
