Piektdien «Ziņu» telefonakcijā piedalījās dienu iepriekš Saeimas apstiprinātais zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs.
Piektdien «Ziņu» telefonakcijā piedalījās dienu iepriekš Saeimas apstiprinātais zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs. Raksturīgi, ka liela daļa telefonzvanu redakcijā atskanēja, nevis, lai ministram pārmestu vai norādītu, bet gan apsveiktu viņu jaunajā amatā, vēlētu veiksmi un izteiktu cerības par izdošanos. Cūku kara šobrīd vēl vairāk sašķobītajā lauksaimniecības situācijā to var vērtēt arī kā jelgavnieku uzticēšanos savam novadniekam: viņš ir mūsējais un zinās ko darīt. Vai tā – spriest palīdzēs arī jaunā ministra atbildes uz jūsu jautājumiem.
Kāda loma, jūsuprāt, ir Latvijas Zemnieku federācijai lauksaimniecības attīstībā? Ko jūs no tās (LZF) gaidāt?
–Tā ir viena no lielākajām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv zemnieku intereses. Šodien sanāk federācijas kongress, un es pēc pāris stundām uzstāšos tajā. Ministrijai un ministram ir nepieciešama sabiedriska organizācija, kas pārstāv visu zemnieku intereses, jo dialoga rezultātā ir jāpieņem politiski lēmumi subsīdiju jautājumā, likumu jomā u.c.. Lai šie lēmumi būtu tādi, kādus tos vēlas redzēt zemnieki!
Likums par lauksaimnieku pašpārvaldi bija viena no tēmām, par ko sociāldemokrāti mēģināja vienoties ar koalīcijas partneriem un premjeru. Vienošanās dokumentā ir ierakstīts, ka Ministru kabinets veicinās lauksaimnieku pašpārvaldes likuma pieņemšanu Saeimā. Likumprojektu izstrādā darba grupa akadēmiķa Arņa Kalniņa vadībā. Tas būs likums, kas reglamentēs šo sabiedrisko organizāciju, lai tā pārstāvētu visu zemnieku intereses gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, lai valdība un zemkopības ministrs būtu tiesīgs runāt ar šo organizāciju. Likumam jānosaka arī kārtība, kādā veidā šīs sarunas notiek.
Kā vērtējat PHARE projektus, kas tiek īstenoti Latvijas laukos? Kam tie vairāk der – mums vai pašiem ārzemniekiem Latvijas situācijas izpētei?
– PHARE projekti ir lielākoties izglītojoša rakstura. Jā, PHARE nauda galvenokārt tiek tērēta ārzemju ekspertu algošanai, bet tā nav mūsu nauda, un regulēt šīs naudas izlietošanu Latvijas pusei ir ļoti grūti. Tomēr izglītojošais efekts ir ļoti nozīmīgs. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības PHARE projekti šogad darbojas pēdējo gadu un tuvākajā laikā tos nomainīs ES pirmsiestāšanās strukturālie fondi – SUPPORT.
Kādas kadru izmaiņas var sagaidīt Zemkopības ministrijā, ņemot vērā Krištopana teikto, ka tur «naftalīns jāizbārsta»?
– Būtiskas kadru izmaiņas ministrijā nebūs. Nenotiks atlaišana un jaunas komandas veidošana. Dažas izmaiņas tomēr ir paredzamas, bet par tām varēs runāt darba gaitā. Ministrijas politikā ir jāsaglabā pēctecība. Protams, vēlos, lai ministrijā ienāktu daudz gados jaunu cilvēku, kas pārzina Eiropas Savienības likumus lauksaimniecības jomā. Jāņem vērā, ka Eiropas Savienība tērē lauksaimniecībai pusi no sava budžeta, bet likumu jomā 22 tūkstoši lappušu normatīvo dokumentu regulē ES nostājas šajā nozarē.
Vai ir tiesa, ka meža nozarei ir cerības atkal tikt pie savas ministrijas?
– Ar Krištopanu parakstītajā līgumā ir runa par to, ka jāatjauno meža nozares ministrija vai meža valsts ministrs Zemkopības ministrijas ietvaros. Jautājums par to, kuras partijas pārstāvis šis ministrs būs, palicis atklāts.
Diezin vai pašreiz vairs Latvijā ir kāda apdzīvota vieta, kur kāds telefona abonents nebūtu saņēmis milzīgus rēķinus par nenotikušām «sekssarunām». Nesaprotu, cik «vitāli» nepieciešama ir šādu pakalpojumu pastāvēšana. Vai nevajadzētu valdībai iejaukties, lai šo blēdību «epidēmiju» novērstu?
– Ceru, ka valdība pieņems lēmumu aizliegt šo pakalpojumu veidu. Tāds priekšlikums tai ir iesniegts.
Vai ir pareizi, ka zemnieks nodod savus graudus glabāšanā kombinātā, bet kombināts pēc tam rīko izsoli? Vai tad tas nebūtu jādara zemniekam?
– Tad zemniekam jābūt šā kombināta īpašniekam. Mūsu partijas programmā ir ierakstīts, ka pārstrādes rūpnīcas jāpārveido par slēgtām akciju sabiedrībām, kur īpašnieki ir tie, kas ražo produkciju. Vācijā, piemēram, piena pārstrādes uzņēmumi ir slēgtas akciju sabiedrības, Zviedrijā visa pārstrādes rūpniecība pieder Zemnieku federācijai. Šī pieredze acīmredzot bija neizdevīga kādam no tiem, kas bija pie varas uzņēmumu privatizācijas laikā. Tagad zemnieki izjūt sekas. Pārstrādātājam ir izdevīgi ievest lētu produkciju no Rietumeiropas un Amerikas, bet viņš nedomā par mūsu vietējo ražotāju.
To, ka pašlaik pastāv tikai pārstrādātāju viedoklis, parādīja cūku karš. Nepieciešama ne vien gaļas pārstrādātāju, bet arī gaļas ražotāju asociācija.
Vai cūkgaļas ražošanas nozari Latvijā saglābs astoņu latu subsīdija par cūku, un arī tā – tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem?
– Eiropā tie ir 25 un 30 latu. Šajā ziņā mēs nevaram konkurēt ar Eiropas valstīm. Sociāldemokrāti bija tie, kas iesniedza cūkgaļas kvotēšanas projektu, jo bez administratīviem soļiem šo tirgu nav iespējams aizsargāt. Mūsu budžets nevar piedalīties šajā subsīdiju karā. Arī to, ka subsīdijas saņem tikai PVN maksātāji, nosaka naudas trūkums. No 19 miljoniem kopējā subsīdiju apjoma cūkgaļas tirgus stabilizēšanai varēja atvēlēt 350 tūkstošu. Ar šo naudu cūku problēmas nevar atrisināt, tādēļ esam iesnieguši budžeta grozījumus. Papildus būtu nepieciešami vismaz 500 tūkstošu latu, lai eksportētu pārprodukciju no Latvijas tirgus. Tas bija arī viens no būtiskiem tematiem sarunās ar premjeru. Pārprodukcijas izvešanu veicinātu eksporta subsīdijas, taču to nevar darīt, iekams nav pieņemts iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms.
Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums ir nepārdomāts, jo no tirgus viedokļa valstis ir atšķirīgā situācijā: Lietuva un Igaunija nav iestājusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā; Latvijai un Lietuvai ar ES ir ievedmuitas tarifi, Igaunijai – nav, tādēļ caur turieni iet Rietumeiropas pārprodukcija. Igaunija ar to nopelna, Latvija – zaudē.
Man kā jūsu vēlētājam nepatika līguma parakstīšana, tas, ka sociāldemokrāti var būt tikai novērotāji, tā teikt, «aiz durvīm».
– Tik traki nav. Visi lēmumi tiek pieņemti vienojoties. Sociāldemokrātu frakcija ir ieguvusi arī balsstiesības. Ja sociāldemokrāti kādā jautājumā būs pret, tas netiks iekļauts plenārsēdes darba kārtībā. Tas atrisina problēmu Saeimā, bet, protams, neatrisina problēmu Ministru kabinetā, jo tur sociāldemokrātiem ir viena balss pret pārējiem. Varbūt varēja neņemt šo posteni, kas tika nodēvēts arī par pašnāvniecisku? Sociāldemokrāti nosprieda, ka ir jāiet valdībā, lai pašreizējo liberālismu piebremzētu.
