Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis par sabiedrības attieksmi pret pasākumu «Rīgas Praids 2005» un Rīgas Domes lēmumu to atcelt.
Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis par sabiedrības attieksmi pret pasākumu “Rīgas Praids 2005” un Rīgas Domes lēmumu to atcelt.
Asās diskusijas sabiedrībā, pretrunīgie viedokļi plašsaziņas līdzekļos un reakcija no atsevišķām amatpersonām, ko ir izraisījis geju, lesbiešu un biseksuāļu pasākums “Rīgas Praids 2005”, kura ietvaros bija saskaņots gājiens Vecrīgas ielās, parāda Latvijas sabiedrības zemo iecietības līmeni un demokrātiskai valstij neatbilstošu attieksmi pret sabiedrības mazākumgrupām un dažādiem uzskatiem. Īpaši nosodāms, ka šādu neiecietību demonstrē arī augstas valsts amatpersonas.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi fakts, ka citas organizācijas plāno pretējas akcijas, nevar būt par pamatu miermīlīgas pulcēšanās brīvības aizsardzības aizliegšanai. Valstij ir pienākums nodrošināt miermīlīgas sapulces vai gājiena drošību arī tad, ja lielai sabiedrības daļai nav pieņemamas tur paustās idejas. Vārda un uzskatu brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatelementiem. Būtiski, ka tā attiecināma ne tikai uz “informāciju” vai “idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli un nav apvainojošas, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc. Tas nozīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā jārespektē dažādi viedokļi, arī tie, kas ir pretrunā ar vairākuma uzskatiem. Gājiens ir viens no uzskatu paušanas veidiem, ar kuru seksuālās minoritātes vēlas pievērst sabiedrības uzmanību sev kā sabiedrības grupai un problēmām, tai skaitā diskriminācijai, ar ko tā ikdienā saskaras. Personas seksuālā orientācija ir arī starptautiski atzīta cilvēka privātas dzīves daļa, tas ir viens no apstākļiem, kura dēļ persona nevar tikt diskriminēta savu tiesību īstenošanā. Šie principi ietverti vairākos starptautiskos cilvēktiesību līgumos, kurus valstis, tai skaitā Latvija, atzinušas par juridiski saistošiem. ES valstīs tiek pievērsta liela uzmanība diskriminācijas aizliegumam seksuālās orientācijas dēļ, tas ir arī nostiprināts vairākās direktīvās. Tas nenozīmē, ka valstij ir jāpopularizē homoseksuālisms vai jāievieš papildu garantijas homoseksuāli orientētajiem cilvēkiem, bet gan to, ka ir jārespektē katras personas privātā dzīve un jāveicina tolerance sabiedrībā, kas arī ir svarīgs cilvēktiesību ievērošanas garants.
Pozitīvi vērtējams, ka savu viedokli ir paudusi baznīca, nav arī nosodāms, ka vienlaikus ar gājienu “Rīgas Praids 2005” tiek rīkotas miermīlīgas protesta akcijas, kas vērstas pret homoseksuālismu. Tas ir veids, kā personām paust savus dažādos uzskatus demokrātiskā valstī un sabiedrībā. Tomēr ar vārda brīvību nedrīkst attaisnot personu aizskaršanu, necenzētu vārdu lietošanu, draudus, vardarbību un tamlīdzīgu vēršanos pret personu vai grupu, kuras dzīvesveids vai uzskati nav kādam pieņemami. Šādu principu savā praksē piemērojusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Par minēto pasākumu interneta diskusijās lasāmi ļoti aizskaroši un homofobiski izteikumi, kas nereti vainagojas ar aicinājumiem uz vardarbību, piemēram, deklarējot, ka gājiena dalībnieku “purni” jāizšķaida ar beisbola vāli, kas pildīta ar svinu, vai arī tie jānogalina. Jau pašlaik Valsts cilvēktiesību birojs ir saņēmis sūdzību ar lūgumu izvērtēt šādus un līdzīgus izteikumus, tāpēc savas kompetences ietvaros plāno veikt visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu šādus izteikumus un veicinātu toleranci un iecietību.
2004. gadā Latvijā tika pieņemta Nacionālā programma iecietības veicināšanai, kuras sadaļā “Programmas mērķauditorija” pieminētas arī seksuālās minoritātes. Programma iecietības veicināšanai ir vērsta uz jebkādu diskriminācijas vai neiecietības izskaušanu, iecietīgas, saliedētas sabiedrības veidošanu, veicot konkrētus pasākumus, taču minētais liecina, ka tās ieviešanā vēl ir ļoti daudz darāmā. Lai veicinātu iecietīgas sabiedrības veidošanos, pirmām kārtām jau amatpersonām būtu konsekventi savā darbībā un izteikumos jāievēro programmā nostiprinātie principi.
Demokrātisku valsti raksturo tās sabiedrība. Ikvienam jāapzinās, ka dzīvojam sabiedrībā, kur līdzās pastāv dažādas grupas un no mums atšķirīgi cilvēki, kuriem ir tādas pašas cilvēktiesības kā ikvienam no mums.
Saīsināti no www.politika.lv
VCB Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa
