Tie, kas ar zirgiem «saslimuši» pārāk smagi, lai spētu samierināties ar jāšanu nedēļas nogalē, laipni tiek gaidīti Cenu pagasta Brankās, kur mitinās SIA «Princis» zirgi, vai arī doties uz Sesavas pagasta zemnieku saimniecību «Narvaiši».
Tie, kas ar zirgiem «saslimuši» pārāk smagi, lai spētu samierināties ar jāšanu nedēļas nogalē, laipni tiek gaidīti Cenu pagasta Brankās, kur mitinās SIA «Princis» zirgi, vai arī doties uz Sesavas pagasta zemnieku saimniecību «Narvaiši».
Gan SIA «Princis», gan arī zemnieku saimniecība «Narvaiši» audzē zirgus pārdošanai. SIA «Princis» ir izveidojies no kādreizējās paju sabiedrības «Lielupe». Pašlaik tajā ir aptuveni 70 šķirnes zirgu. Tiesa gan, apmācībai tiek piedāvāti četri līdz seši dzīvnieki. Uzņēmuma direktore Gunta Banga atzīst, ka vienlaikus viņa spēj mācīt četrus piecus cilvēkus. Visvieglāk jāšana padodas bērniem, tomēr, lai arī lēnāk un grūtāk, to var iemācīt arī pieaugušajiem. Atšķirībā no Mušķu zirgaudzētavas SIA «Princis» cilvēku apmācību sāk ar neapseglotiem zirgiem. «Nereti gadās, ka seglos un kāpšļos cilvēks samācās glupības, ko vēlāk grūti «izdzīt», tādēļ arī sākam bez segliem. Kad topošais jātnieks iemācījies noturēt līdzsvaru bez kāpšļiem, viņam var iedot seglus,» tā G.Banga. Viņa atzīst, ka ir arī meitenes, kas pēc nopietnas apmācības nolemj trenēties pastiprināti un startēt sacensībās – SIA «Princis» zirgi un jātnieki galvenokārt tiek gatavoti šķēršļu pārvarēšanai, taču tur iespējams sagatavoties arī sacensībām iejādē. «Parasti cilvēki, kas nolēmuši nopietni pievērsties zirgu sportam, iegādājas savu zirgu. Tā kā ne katram ir pietiekami daudz brīvā laika, ko veltīt zirgam, nopirkto dzīvnieku var turēt arī mūsu staļļos. Samaksājot piecdesmit latu, tā saimnieks var būt drošs, ka dzīvnieks vienmēr būs pabarots un atradīsies siltumā, tiesa gan, jāšana un trenēšana paliek zirga īpašnieka ziņā,» stāsta G.Banga.
Līdzīga iespēja ir arī zemnieku saimniecībā «Narvaiši», taču tur zirgi netiek īpaši gatavoti sacensībām. «Narvaišu» primārais uzdevums ir izaudzināt un izskolot labu zirgu, ko veiksmīgi pārdot vietējiem vai ārzemju lietpratējiem. Tomēr «Narvaišu» saimniece Gunita Bendrupa atzīst, ka arī pie viņiem iespējamas izjādes. «Mēs atrodamies tālu no pilsētas, tādēļ pagaidām ir ļoti maz cilvēku, kas šurp dodas izjāt. Taču, ja kāds gribētājs uzrodas, par pieciem latiem ļaujam tam stundu pajāt pa aploku, bet, ja atbraucēja prasme ir laba, ļaujam arī palēkšot un paauļot pa pļavu,» atzīst G.Bendrupa. Parasti zirgiem ļoti patīk, ja ar tiem parunājas, taču, šķiet, no visām saimniecībām Jelgavas rajonā tikai «Narvaišos» zirgi iemācīti klausīt pēc mutiski izteiktām pavēlēm. Jātniekam gan darbs ir atvieglots, bet jāuzmanās, ka bremzēšanas sauciena vietā zirgam netiek izteikts mudinājums uzņemt lielāku ātrumu.
