Vardarbība policijā, visai nevērīgā likumsargu attieksme pret saviem pienākumiem, nelegālā alkohola tirdzniecība un likumu ignorēšana – par šīm un vēl citām problēmām diskusijā ar iedzīvotājiem Sesavā iesaistījās I.Godmanis un H.Dauginovičs.
Vardarbība policijā, visai nevērīgā likumsargu attieksme pret saviem pienākumiem, nelegālā alkohola tirdzniecība un likumu ignorēšana – par šīm un vēl citām problēmām diskusijā ar iedzīvotājiem Sesavā iesaistījās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis un Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs. Lai gan divu stundu sarunā tauta neuzdeva daudz jautājumu, katrā bija kāda sāpe, kas jau ilgāku laiku prasās pēc risinājuma.
Tamlīdzīgi saukļi kā “Policija mūs sargā” nevienu vairs nepārliecina. To, cik labi vai slikti ir likumsargi, sabiedrība secina, ņemot vērā viņu paveikto, un, protams, darvas pili medus mucā piemet arī plaši izskanējušie gadījumi, kad policisti piekāvuši un pat nogalinājuši aizturētos. Sava “uts” ir katram – vai tas ir likuma aizstāvis, vai parasts sabiedrības loceklis, tādēļ iekšlietu sistēmas vadītāji par būtisku uzskata veidot dialogu starp policiju un sabiedrību.
Narkotikas – jaunās pasaules bieds
Jelgavas rajonā, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, nebūt nav traģiskākā kriminogēnā situācija, taču atsevišķos noziegumu veidos reģistrēto likumpārkāpumu skaitam ir tendence palielināties. Piemēram, ar narkotikām saistītie gadījumi kļuvuši īpaši aktuāli Jelgavā, turklāt jauniešu vidū.
“Viņiem jāsaprot, ka narkotiku lietošana dzīvi nevis atvieglos, bet gan sarežģīs. Ja klubos vai masu pasākumos, kur regulāri rīkojam reidus, pie jaunieša atradīs narkotikas, viņš tiks ievietots kamerā. Ja konstatēs tikai lietošanu, būs jāmaksā sods. Turklāt, ja jaunietis pats to nevarēs izdarīt, tas būs jāpaveic vecākiem,” uzsvēra I.Godmanis.
Pieredzē ar kādreizējiem narkotiku cienītājiem dalījās arī Zemgales tiesu apgabala prokuratūras virsprokura pienākumu izpildītāja Silvija Birģele: “Nejauši uz ielas esmu satikusi dažus jaunekļus, kuri notiesāti par narkotiku iegādi, un painteresējusies, vai viņi joprojām no tām atkarīgi. Saņēmu godīgas atbildes – ir ļoti grūti. Diemžēl daudzi vecāki, nojaušot, ka viņu bērns lietojis narkotikas, neved viņu pie narkologa, jo baidās, ka atvase līdz ar to būs uzskaitē un tādējādi tiks sabojāta viņa biogrāfija. Jāizsver, kas svarīgāks – bērns būs uzskaitē vai narkotiku reibumā izdarīs noziegumu, nonāks cietumā, un vēl nevar zināt, vai nepārdozēs un nenomirs.”
Taču ar narkotikām grēko ne tikai nenobrieduši prāti. Arī ne viens vien cilvēks gados pēc iešņaukšanas vai kādas narkotiskās vielas iešļircināšanas ne tikai sarīko grautiņu, bet izdara noziegumus un pat sēžas pie automašīnas stūres, kļūstot par potenciālo slepkavu. Palielinājies fiksēto gadījumu skaits, kad no narkotikām apreibuši šoferi vadījuši auto, taču viņu “izķeršanu” apgrūtina kāds apstāklis. Ceļu policistam gandrīz nav iespējams pārbaudīt, vai autobraucējs lietojis narkotikas. I.Godmanis gan sola – tuvākajā laikā plānots Vācijā iepirkt attiecīgu aparatūru, kas to ļautu noteikt līdzīgi kā alkohola reibumu, iepūšot “trubiņā”. Līdz tam likumsargiem nāksies iztikt ar redzīgu skatu, mēģinot atšķirt apreibinājušos no tiem, kas skaidrā.
Kā donkihoti cīņā ar grādīgo
Vēl traģiskāka situācija ir ar pārmērīgo tieksmi pēc alkohola atsevišķā sabiedrības daļā. Kā atzīst H.Dauginovičs, ja ne grādīgā dzira, nebūtu tik daudz dažādu sīku noziegumu un konfliktu. Turklāt pastāvīga tās lietošana daudzus noved līdz smagiem likumpārkāpumiem, cieš arī valsts – ne vien tādēļ, ka dzērāju personā tiek zaudēts darbaspēks, bet nelegālā alkohola aprite iesit nopietnu robu Latvijas ekonomikā.
Tā tirdzniecības “točkas” sastopamas vai katrā ciemā, un pastāvīgā pieprasījuma dēļ policijas atklāto vietā parasti nāk jaunas. Piemēram, Sesavā, kur dzīvo apmēram 2000 iedzīvotāju, likumsargu redzeslokā nonākušas 13 “točkas”, četras no tām beigušas darbību, bet prognozēt, vai uzradīsies jaunas, neviens neņemas. No 1. jūlija stājās spēkā likuma izmaiņas, kas skar nelegālā alkohola izplatīšanu un policijai dod lielākas iespējas cīnīties ar “točkām”, tomēr par jūtamiem rezultātiem vēl runāt pāragri.
Tagad kriminālatbildība par alkohola tirdzniecību iestājas jau ar pirmo fiksēto reizi: iepriekš tirgotājus pie kriminālatbildības varēja saukt tikai tad, ja tos gada laikā pieķēra atkārtoti. Lielu atsaucību policija gaida arī no iedzīvotājiem, kas varētu ziņot par nelegālā alkohola tirdzniecības vietām. Jāpiebilst, ka pēdējās nedēļās Jelgavas policija vai ik dienu saņēmusi kāda iedzīvotāja zvanu, kas sniedzis informāciju par “točku”. Vairāki fakti apstiprinājušies, un likumsargi veikuši kratīšanas, atklājot nelegālo dziru.
Cita prioritāte ir cīņa ar dzērājiem pie stūres, un tā, kā sola I.Godmanis, būs nesaudzīga. “Arvien vairāk pieķeram autovadītājus, kas, lai gan ir bargi sodi, pie stūres sēžas reibumā. Nedomāju, ka cilvēki vairāk dzer: drīzāk paaugstinājusies policijas darba efektivitāte. Esam vienīgā valsts, kas par šādiem pārkāpumiem piemēro trīs sodus – atņemam tiesības, piespriežam naudas sodu un vēl piemērojam administratīvo arestu. Turklāt aizturam mašīnu, par kuras glabāšanu arī jāmaksā. Tagad īpašniekiem, kas tās neizņems un nemaksās sodus, pa pēdām sūtīsim tiesu izpildītājus. Lai nerodas ilūzijas, ka izspruks sveikā,” uzsvēra ministrs.
Policistam jābūt kulturālākam par aizturēto
Taču ne jau visur vainojama sabiedrība. Arī likumsargiem gadās “noiet greizi”. Kāda Lielplatones iedzīvotāja sūdzas par nepilngadīgo, kurš reibumā vairākkārt izraisījis avārijas, bet viss beidzies tikai ar policijas “pirksta pakratīšanu”. Sieviete pamatoti jautā, vai nebūtu reiz pienācis laiks likumsargiem izbeigt draudzības saites ar saviem novadniekiem un “izpalīdzēšanu”.
I.Godmanis šo faktu uztver visai atturīgi, un arī H.Dauginovičs spēj vien raukt pieri. Ministrs piebilst: “Ja cilvēki ir pazīstami, tas, protams, būs visu mūžu. Tādas savstarpējas attiecības nevarēsim pilnībā likvidēt.”
Tomēr likumsargu visatļautība reizēm ir traģiska. Kā pierādīja nesenais gadījums Jelgavā, kad Pašvaldības policijas darbinieks piekāva aizturēto, kas vēlāk slimnīcā mira, spēka lietošana mēdz pārkāpt veselā saprāta robežu.
“Nav šaubu, ka policists drīkst izmantot fizisku spēku, aizturot likumpārkāpējus, kas bieži ir agresīvi un arī bruņoti, tomēr darbībai jābūt adekvātai un pamatotai. Policijā nedrīkst nonākt cilvēki, kuru psiholoģiskā un morālā stāja ir tāda kā tiem, kurus viņi aiztur. Par policistiem nevar strādāt cilvēki, kuri šo darbu izvēlējušies nevis, lai sargātu likumību, bet gan lai apmierinātu savu varaskāri. Diemžēl policijas iecirkņu vadībai nav plašu iespēju izvēlēties darbiniekus, jo to trūkst,” tā I.Godmanis.
Ministrs skaidro, ka regulāri tiek sodīti dažāda ranga policijas darbinieki par savu pienākumu nepildīšanu. Valsts policijā to strādā apmēram 9000, un pusgada laikā disciplināri sodīti 350 policistu. “Tas nozīmē, ka gadā sodīti apmēram astoņi procenti likumsargu. Sodi ir dažādi: gan pazemināšana amatā, gan atbrīvošana no darba. Pusgada laikā esam saņēmuši 1221 iedzīvotāja sūdzību par policistu darbu – to skaits aug. Tomēr ierosināto disciplinārlietu skaits nepalielinās. Acīmredzot ne visas sūdzības bijušas pamatotas.
