«Līdz gada beigām Sv.Jāņa baznīcas sašķiebtajam zvanu tornim jābūt iztaisnotam un apjumtam,» tā sola remonta un celtniecības firma «Riveta».
“Līdz gada beigām Sv.Jāņa baznīcas sašķiebtajam zvanu tornim jābūt iztaisnotam un apjumtam,” tā sola remonta un celtniecības firma “Riveta”.
Noslēdzot līgumu ar Sv.Vienības draudzi un septembrī sākot darbu, celtnieki bija plānojuši ar uzdevumu tikt galā līdz oktobra beigām, taču darba gaitā atklājās, ka zvanu tornis vairāk bojāts, nekā tika konstatēts priekšizpētē. “Bijām rēķinājušies, ka būs jānomaina ap 15 procentu torņa koka būvkonstrukciju, taču, atsedzot jumta skārdu, kļuva skaidrs, ka iznāks tieši otrādi – vien ap 15 procentu to var atstāt savā vietā, pārējais ir satrunējis un maināms,” saka remontdarbu vadītājs Miks Vētra. Pieņemts lēmums ap trīsdesmit metru augstumā no zemes nozāģēt torņa smaili ar visu krustu, kas ar autoceltni tiks novietota zemē, atjaunota un atlikta atpakaļ. Darbu apjoms celtniekiem palielinājies divas reizes, līdz ar to pasūtītājiem tie izmaksās apmēram par 35 procentiem vairāk – 54 tūkstošus latu.
“Rivetas” celtnieku brigādes vīri, kas remontējuši daudzas Latvijas baznīcas, atzīst – tik šķību torni kā Jāņa baznīcai citviet nav redzējuši. Smailes galā nobīde no vertikālās ass ir par 37 centimetriem, tādēļ lielākā vētrā tornis, iespējams, varēja pat nogāzties. Par strādāšanu ar rūpnieciskā alpīnisma metodēm “Rivetas” darbinieki nesūdzas – Rēzeknē elevators esot krāsots divreiz lielākā augstumā.
Tuvumā apskatot torņa koka smaili, zem krusta var manīt šķembu radītos caurumus, jo Otrā pasaules kara laikā tam trāpījis kāds šāviņš. Draudzes grāmatvede Grietiņa Klubure atceras, ka savulaik stāstīts par vācu karavīriem, kas torni apskādējuši, nesaudzīgi noņemot baznīcas zvanu. No vēstures zināms, ka tolaik vācieši zvanus pārkausēja ieročos un citās karam nepieciešamās lietās.
Ceturtdien Sv.Jāņa baznīcas torni bija uzaicināti apskatīt arī pašvaldības pārstāvji. Kāpjot pa stalažām līdz tā koka smailei, pilsētas galva Andris Rāviņš un izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks tūlītēju pašvaldības atbalstu dievnama remontam nesolīja, taču, kā atzina G.Klubure, vietvaras interese par remonta gaitu vieš optimismu. Draudzes priekšniece Gunta Mileiko cer, ka līdzekļus tam izdosies savākt 1. novembrī Jelgavas muzejā paredzētajā labdarības koncertā “Liela ir mūsu dzīve”. To var apmeklēt ikviens, brīvprātīgi izvēloties ziedot naudu baznīcai. Labdariem iespējams izmantot arī ziedojumu kontu LV17UNLA0050010905382.
