Jau 1. septembrī sapratu, ka jāsāk nopietni mācīties. Šogad pat katram priekšmetam iegādāta sava klade.
Jau 1. septembrī sapratu, ka jāsāk nopietni mācīties. Šogad pat katram priekšmetam iegādāta sava klade. Nevaru pierast, ka jau esam tik lieli. Atceros laiku, kad gāju tikai septītajā klasē – divpadsmitie šķita tik pieauguši. Tagad pietrūkst vecāku klašu klātbūtnes.
Mācības sākušās ar milzīgu sparu. Pirmajās stundās pat nebija tradicionālās sasveicināšanās un iepazīšanās, visi uzreiz biedē ar eksāmeniem. Augustā nolēmu, ka pēc vidusskolas mācības turpināšu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē. Zinu, ka ļoti cītīgi jāapgūst fizika un matemātika. Nākotnes plānu dēļ šogad sev apsolīju šiem priekšmetiem pievērst pastiprinātu uzmanību. Matemātika un fizika man padodas, bet līdz šim īpaši necentos “saraut”.
Ļoti daudz laika aizņems dejošanas nodarbības “Vēja zirdziņā” un teātra pulciņš. Diemžēl izskatās, ka nāksies atteikties no ģitārspēles mācīšanās. Teātrī neiesaistīšos jaunās izrādēs, nospēlēšu līdz galam tās, kurās man jau ir loma.
Mācību gada sākumā radītais satraukums par iespējamiem sastrēgumiem uz ielām mani neskar, jo dzīvoju pavisam netālu no skolas. Ja ceļš līdz mācību iestādei būtu ievērojamāks, nedomāju, ka izmantotu personīgo mašīnu. Rīgā tai vispār nevajadzētu būt problēmai, jo sabiedriskais transports kursē krustu šķērsu. Saprotu vienīgi skolēnus, kuri mīt pavisam tālu. Piemēram, mana klases biedrene Liene dzīvo Jelgavas rajonā Lielvircavā – tad gan daudz vieglāk, ja ir mašīna.
Pēc pirmās tikšanās reizes ar dejošanas kolektīvu otrdien prātu pārņēmusi liela dilemma. Novembrī plānots braukt koncertēt uz Meksiku. Saprotu, ka trīs nedēļās var pamatīgi iekavēt mācības, bet tajā pašā laikā diez vai citreiz radīsies iespēja tikt pāri okeānam.
Vasarā pieradu vēlu mosties, tādēļ tagad dienā pārņem liels nogurums. Agri jāceļas. Pulksten trijos pēc stundām ieskrienu mājās samainīt mantas, un atkal jādodas prom uz pulciņiem.
Pirmdien mācību gada sākumam veltītajā pasākumā Raiņa parkā ierados beigu daļā, kad uz skatuves kāpa mans paziņa. Tajā brīdī bija sanākuši mazie “metālistiņi”. Neredzēju nevienu jaunieti ar alus pudeli rokās, bet pēc pasākuma uzzināju, ka daudzi bijuši stipri iereibuši. Koncerta doma bija cēla – lai būtu alternatīva alkohola lietošanai, bet sanāca tā, kā sanāca.
1. septembrī biju Lietuvā. Tur šajā datumā vispār aizliegts tirgot alkoholu. Protams, vecāko klašu jaunieši kaut kur atrada vieglos grādīgos dzērienus, bet mazie skolēni staigāja bez pudelēm. Neuzskatu, ka piedzeršanās ir lielisks veids, kā izcelties jauniešu vidū. Man nepatīk puisis, kurš var vienā brīdī uzvemt. Neticu, ka dažādas alternatīvas, tādas kā interešu izglītība vai pasākumi, kaut ko mainītu. Ja jaunietim būs vēlme piedzerties, viņš to izdarīs arī pēc pulciņiem.
Nedēļas nogalē ar draudzenēm plānoju apmeklēt populārā dīdžeja ATB koncertu vai arī aizbraukt izklaidēties uz Kuldīgu, kas man ir ļoti mīļa pilsēta. Savukārt svētdienas parasti veltu atpūtai.
