Svētku vakars pensionāriem bija sarūpēts Bērvircavā. Tas bija kā atskaņas no Jaunā gada sagaidīšanas: zālē smaržoja eglīte, un tajā zaigoja uguntiņas.
Svētku vakars pensionāriem bija sarūpēts Bērvircavā. Tas bija kā atskaņas no Jaunā gada sagaidīšanas: zālē smaržoja eglīte, un tajā zaigoja uguntiņas. Kā smalkā kafejnīcā bija klāti galdiņi. Tos bija sarūpējušas vakara rīkotājas. Svinīgi dega sarkanās sveces, bet sarkanvīns glāzēs meta atblāzmu uz sarkanbaltajiem galdautiem. Mājās tā svētkus sarīkot var tikai retais, tādēļ žēl, ka ne visi pensionāri bija atnākuši.
Priekšnesumus sniedza pašmāju teātra kolektīvs, klausījāmies gan dzeju, gan dziesmas ģitāras pavadījumā. Bija ieradušies arī ciemiņi no Jelgavas mūzikas skolas – divi brāļi un māsiņa, viņi dziedāja tik sirsnīgi, ka klausītājiem asaras saskrēja acīs.
Piecēlušies kājās, mēs visi godinājām arī viņsaules ceļos aizgājušos mūspuses ļaudis un vēlējām cits citam, lai īstenotos arī viņu ieceres.
Pēc tam sākās vakara jautrākā daļa ar kopīgu dejošanu, dziedāšanu, dāvanām un laba vēlējumiem.
