Ir pagājis gads, kopš no Sv. Annas baznīcas kora aizgāja diriģents Aigars Reinis un koncertmeistare Ilva Krauze un kolektīva vadību pārņēma jaunā diriģente Rita Staune kopā ar kormeistari Māru Ansonsku. Kā korim tagad iet?
Ir pagājis gads, kopš no Sv. Annas baznīcas kora aizgāja diriģents Aigars Reinis un koncertmeistare Ilva Krauze un kolektīva vadību pārņēma jaunā diriģente Rita Staune kopā ar kormeistari Māru Ansonsku. Kā korim tagad iet? Saruna pēc dievkalpojuma ar diriģenti.
Kā izvēlējāties mūziķes profesiju?
Man patīk dziedāt. Mūzikas pasaulē mani ievadīja mātes māsa Solvita Grasmane – mūziķe, koklētāja. Viņas mudināta, iestājos Jelgavas Mūzikas skolā, kā kordiriģente pabeidzu arī Mūzikas vidusskolu, bet tagad Jāņa Zirņa vadībā kordiriģēšanu un arī pedagoģiju studēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mēs vispār esam muzikāla ģimene – brālis Rihards mācās Jelgavas Mūzikas vidusskolā saksofona klasē. Viņš arī dzied basos Sv. Annas draudzes korī. Vispār korī mums ir mazākas problēmas ar basiem un altiem. Vairāk trūkst soprānu un tenoru.
Jelgavas Mūzikas vidusskolā uzplauka arī jūsu sabiedriskā darbinieka spējas.
Divarpus gadu es biju skolas prezidente. Tas, protams, iemāca sadarboties ar dažādiem cilvēkiem, kas ir svarīgi arī kora diriģēšanā.
Kādi ir secinājumi par Annas baznīcas kori pēc pirmā gada?
Pirmajā gadā pati esmu apburzījusies, sapratusi ko varu, ko vēl ne. Kopā mēs daudz varam. Strādājam divās programmās – garīgā mūzika un dziesmu svētku repertuārs.
Diriģents Aigars Reinis, kas plaši darbojās kā draudzes kantors – mūzikas dzīves organizētājs no darba Annas baznīcā zināmā mērā aizgāja nepietiekamas materiālās atlīdzības dēļ. Kā tagad var iztikt diriģents?
Man nav bagāta drauga, vecāki nav miljonāri. Taču pašvaldība tagad diriģentiem maksā minimālā algas un, strādājot vēl ar trim citiem koriem, iztikt var. Kādreiz ir sajūta, ka vairāk nav spēka, bet tu aizej uz baznīcu, uz mēģinājumu, un tas tevi uzjundī no jauna.
Kāds korim ir mērķis?
Labi sagatavoties skatēm, noturēt kolektīva labo slavu. Man šajā darbā ļoti palīdz kormeistare M.Ansonska. Ļoti svarīgi būtu papildināt kora sastāvu. Mēs tagad esam apmēram divdesmit. Tā ir kritiskā robeža. Mazāk dziedātāju korī nevar būt. Jaunākais dziedātājs mums ir 17 gadu vecumā, bet vecākajai dziedātajai mazliet pāri sešdesmit. Man ir divdesmit gadu. Nav gandrīz nekādu vecuma ierobežojumu, ja tikai ir vēlēšanās dziedāt. Esam arī diezgan aktīvi koncertdzīvē. Piemēram, šogad septembrī kopā ar Rīgas jaukto kori “Skaņupe” uzstājāmies baznīcās Jēkabpilī un Pļaviņās, dziedājām arī Kristus Spēka baznīcā Aizkrauklē. Pēc manas pārliecības katrai baznīcai ir vajadzīgs koris. Kaut kā svarīga pietrūkst, ja dievkalpojumā blakus dzied vien daži cilvēki. Baznīca ir kora mūzikas šūpulis.
***
Sv.Annas kora dalībnieki par savu kori
Māra Ansonska, ērģelniece un kormeistare:
Laikā no 1998. līdz 2006. gadam diriģenta Aigara Reiņa vadībā koris no mazas dziedātāju saujiņas izauga līdz sastāvam, kas spējīgs iestudēt lielas formas skaņdarbus – mesas, kantātes –, piesaistot profesionālus mūziķus gan no Jelgavas, gan Rīgas. Izveidojās laba sadarbība un draudzība ar citu Latvijas draudžu mūziķiem un kolektīviem. Koris devās tuvos un tālos koncertbraucienos, tostarp arī Polijā, Vācijā, Čehijā, Francijā, labi startēja novada koru skatēs un arī piedalījās dziesmu svētkos. Pērn diriģents Aigars Reinis un kormeistare Ilva Krauze no kora aizgāja, taču mēs turpinām darbu jaunās diriģentes Ritas Staunes vadībā un ļoti gaidām jaunus dziedātājus visās balsu grupās. Esat gaidīti mēģinājumos baznīcā ceturtdienas vakaros pulksten 18.30, sazināties var pa telefonu 26364800.
Dziedātāja Zaija Kēlere:
Ritai Staunei tā bija liela uzdrīkstēšanās – pārņemt darbu, ko atstājis Aigars Reinis. Acīmredzot, viņai ir “nags”, viņa ir droša un pārliecināta, un koris skan pieklājīgi. Kad piedalījāmies skatē, tad pat tāda autoritāte kā diriģents Romāns Vanags teica, ka salīdzinājumā ar agrāko sniegumu mēs neko neesam zaudējuši. Tātad viss ir kārtībā.
Dziedātāja Evija Mauševica:
Es nevarētu savu dzīvi iedomāties bez mūzikas, kaut ikdienas darbs saistās ar grāmatvedības lietām. Dziedāšana korī – tā ir saskare ar citu pasauli, emocionālāku un dvēseliskāku un ne tik racionālu kā mūsu ikdiena. Dziedāšana baznīcas korī – tā ir iespēja kalpot draudzei tā, kādā es to vislabāk protu. Esmu secinājusi, ka arī izpratni par Dieva vārdu, pasniegtu muzikālā veidā, es izprotu daudz dziļāk, nekā lasot vai klausoties tekstu.
