Latvijas sporta sabiedrībai pirmo reizi ir kopēja vīzija par sporta nākotni valstī un konkrēts plāns, kā šo vīziju ieviest dzīvē visās sporta jomās.
Latvijas sporta sabiedrībai pirmo reizi ir kopēja vīzija par sporta nākotni valstī un konkrēts plāns, kā šo vīziju ieviest dzīvē visās sporta jomās. To parādīja Latvijas 5. sporta kongresa dalībnieku izteiktais atbalsts kopīgi izstrādājam projektam – Latvijas Nacionālajai sporta attīstības programmai. Pieņemot aicinājumu par sporta attīstības programmu, kongresa dalībnieki lūdz visas valsts, pašvaldību un privātās struktūras cieši sadarboties Nacionālās sporta attīstības programmas 2006. – 2012. gadam īstenošanā, lai nodrošinātu iespējas veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai un veicinātu Latvijas sabiedrības ilgtermiņa attīstību.
Sportam jākļūst par ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīves daļu – tā uzrunā kongresa dalībniekiem teica izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Kongresa dalībnieki debatēs atzina, ka sabiedrības veselības stāvoklis arvien pasliktinās, un pie tā vainojams iedzīvotāju mazkustīgums. Tāpēc ar Latvijas Nacionālo sporta attīstības programmu vēlamies panākt, lai sportā nebūtu nevienas jomas, kurā nav valsts atbalsta, un katram – bērniem, jauniešiem un cilvēkiem ar invaliditāti, pilsētniekiem vai lauciniekiem – būtu iespēja baudīt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Tas nav pašmērķis, bet gan veids, kā veidot veselīgu sabiedrību un samazināt to līdzekļu apjomu, kas katru gadu no valsts budžeta nepieciešami neveselīga dzīvesveida seku novēršanai.
Kongresa dalībnieki bija vienisprātis, ka visas programmas sadaļas – bērnu un jauniešu sports, tautas sports, invalīdu sports, augstu sasniegumu sports un sporta būvju celtniecība – ir savstarpēji saistītas un, iztrūkstot kādam ķēdes posmam, mēs nevaram cerēt uz sporta nozares uzplaukumu Latvijā.
Ikvienai mājai nepieciešami kārtīgi pamati, citādi ieguldījumi pārējā ēkas daļā var izrādīties lieki, jo viss vienā brīdī var sabrukt. Sporta nozares piramīdas pamats ir bērnu un jauniešu sports, un ar to, kopīgi sadarbojoties, mums jāpanāk, lai bērnus no ielām un azartspēļu zālēm “pārceltu” uz sporta zālēm un stadioniem, lai, izaugot paaudzei, pēc 10 – 12 gadiem ārstiem retāk nāktos izrakstīt slimības lapas, komandieriem būtu mazāk jāsūdzas par atbilstošu ierindnieku trūkumu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem jāsastāda mazāk protokolu par nenodarbināto tīņu delverībām.
Tajā pašā laikā ikvienas piramīdas lepnums ir tās virsotne, proti, augstu sasniegumu sports, kas ir kā motivācija jaunajiem sportistiem tiekties pēc visaugstākajiem mērķiem. Latvijai nav jākļūst par sporta lielvalsti, taču ar šo programmu jāpanāk, lai mēs nezaudētu savus talantīgos jauniešus un sportistiem būtu nodrošinātas treniņvietas Latvijā, kvalificēti un labi atalgoti treneri un sporta ārsti. Šos mērķus sasniegsim, pirmkārt, atbalstot bērnu un jauniešu sportu kā pamatu augstu sasniegumu sporta attīstībai. Mūsu mērķis ir, lai jau pēc gada būtu ko piedāvāt jauniešiem starpposmā starp vidusskolu un olimpisko izlasi. Viens no būtiskākajiem darba uzdevumiem ir augstskolu sporta attīstība. Otrkārt, jau šogad jāatrisina treneru darba atalgojuma jautājums, šo mērķi īpašu akcentējot finanšu pieprasījumā, ko iesniegsim valdībā kopā ar Nacionālās sporta attīstības programmas galīgo variantu.
Šie plāni var izdoties tikai tad, ja valdība būs gatava saskatīt sporta lielo nozīmi sabiedrības veselības un nacionālās identitātes apliecināšanā. Tāpēc Latvijas 5. sporta kongresa dalībnieku vārdā aicinu Latvijas Republikas Ministru kabinetu pieņemt Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.– 2012. gadam un paredzēt tās īstenošanai nepieciešamos līdzekļus.
No www.delfi.lv
