Latvijā gadā izdod aptuveni 30 grāmatu Braila rakstā neredzīgiem lasītājiem. Līdz šim šo sarežģīto izdevumu iespiešanu mūsu valstī veica komercstruktūras.
Latvijā gadā izdod aptuveni 30 grāmatu Braila rakstā neredzīgiem lasītājiem. Līdz šim šo sarežģīto izdevumu iespiešanu mūsu valstī veica komercstruktūras. Šodien Rīgā Latvijas Neredzīgo biedrības centrālajā bibliotēkā (LNerB) demonstrē jaunu iespiedtehniku, kas iegādāta, pateicoties ES finansiālam atbalstam.
Tehnikas iegāde izmaksā
16 222 latus, “Ziņām” pastāstīja LNerB vadītāja Ināra Martinsone. Kaut arī Braila rakstu lasīt prot visai neliels neredzīgo skaits, šādu grāmatu izdošana jāturpina, pārliecināta I.Martinsone, jo cilvēki, kas prot un vēlas lasīt, jānodrošina ar tādām iespējām. Ar katru klientu tiek strādāts mobili, un ir pat lasītājs, kuram pasūta lasāmvielu no Vašingtonas. Tiesa, daudz lielāks neredzīgo skaits izmanto audioliteratūru, piebilst LNerB vadītāja.
Braila rakstā galvenokārt tiek izdotas vārdnīcas, enciklopēdijas, uzziņu literatūra, kā arī nedaudz daiļliteratūra.
“Bērniem ar redzes traucējumiem, speciālajā skolā mācoties lasīt, vēlāk nav problēmu, jo tauste ir ļoti attīstīta, tāpēc ir svarīgi neredzīgo lasītāju nodrošināt ar lasāmvielu. Protams, redzes invalīdiem, kas acu gaišumu zaudējuši laika gaitā, iemācīties Brailu ir sarežģīti, jo taustes jutīgums nav tik labi attīstīts, tomēr nevaram nonākt tiktāl, ka neattīstām šo iespiedtehniku atbilstoši mūsdienu prasībām,” teica I.Martinsone.
Latvijā ir septiņas neredzīgo bibliotēku filiāles. Viena no tām Jelgavā. Tiesa, mūsu pusē Braila raksta lasītpratēji ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi. Plašāks lasītāju loks sastopams Rīgā, Cēsīs un Liepājā. Attīstītākajās pasaules valstīs Brailu prot vairāk lasītāju. Viņi ar datoru bibliotēkās var arī izdrukāt sev nepieciešamo informāciju šajā tehnikā.
