Spēlētgribētājus kolektīva mākslinieciskais vadītājs aicina pieteikties Jauniešu studijā.
Spēlētgribētājus kolektīva mākslinieciskais vadītājs aicina pieteikties Jauniešu studijā
Bažas par to, ka Jelgavas Jaunais teātris kā kolektīvs, kāds tas bija kopš dibināšanas 1992. gadā – ar jauniešu studiju un regulāru izrāžu dzīvi –, varētu nepastāvēt, iezīmējās ap to laiku, kad tuvojās desmit gadu jubileja – pēc tam, kad uz darbu Ventspils teātrī pārcēlās režisors Agris Krūmiņš un viņa pienākumus pārņēma Ventspils teātra bijušais režisors Imants Jaunzems, kura sadarbība ar jelgavniekiem gan ilga tikai vienu izrādi.
Šaubas par nākotni
Tā neilgi pēc jubilejas nosvinēšanas JJT kļuva par teātri bez regulāras izrāžu dzīves un nākotnes vīzijas, jo nebija mākslinieciskā vadītāja, kas rūpes par to spētu uzņemties. Divas spēcīgas izrādes šajā laikā A.Krūmiņš veidoja kā viesrežisors. Arī pagājušosezon, kad papildus tautas mākslas kolektīviem paredzētajai dotācijai pašvaldība tās kolektīvu vadītājiem sāka maksāt minimālo mēnešalgu, A.Krūmiņš situāciju vērtēja kā finansiāli pārāk pieticīgu, lai teātris spētu piesaistīt māksliniecisko vadītāju, kas gādātu par pastāvīgu radošu rosību.
Ģirts no “Umkas”
Nu tomēr tas ir noticis. 14. janvārī pulksten 18 kultūras namā jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem pieteikties topošajā teātra studijā (gatavību apliecinot ar iepriekšsagatavota dzejas vai prozas teksta norunāšanu) aicina JJT jaunais režisors Ģirts Šolis.
Viņa galvenā skatuves pieredze saistās ar dalību grupā “Umka.lv”, ko pirms dažiem gadiem nodibināja Kultūras akadēmijas leļļu teātra aktieru kursa beidzēji. Viņu izrādes ar sadzīves priekšmetiem un fantastiski kombinētām lellēm vēstītāju lomās guvušas plašu ievērību un krietni “uzirdinājušas” novatoriskām tradīcijām nebūt ne pārbagāto Latvijas priekšmetiskā teātra apriti, nākot ar radikāli jauniem un praksē uz skatuves spilgti apliecinātiem priekšstatiem par to, kas ir iespējams, pareizs, izteiksmīgs un patiess šā teātra veida valodā.
Domubiedru kopa
Ne mazāk svarīga viņiem ir arī demokrātiskā pieeja stāsta tapšanā. Visi ir radoši līdztiesīgi izrādes veidotāji. Nav režisora, kas atnāk ar gatavu koncepciju, bet režisori ir visi. Tiesa, lai kopējā doma būtu produktīva, kādam jābūt režisoram nedaudz vairāk nekā pārējiem, un Ģirtam, kas pēc pašmāju augstkolas beigšanas maģistrantūrā gadu studējis režiju Polijas Teātra akadēmijā, līdz šim lielākoties esot bijis jāuzņemas virzības koriģētāja un domas formulētāja pienākumi. Kā domubiedru pulku, kas visu iecer un īsteno kopīgi, nevis kādai režisora un aktiera vertikālei pakļautas attiecības, Ģirts iztēlojas darbu arī JJT – pēc tam, kad viņš un Intas Alekses audzēkne Elīna Apsīte studijā jaunuzņemtajiem būs ierādījuši, viņuprāt, svarīgāko aktiermākslas pamatos un ar tiem saistītās noderīgās lietās.
