Otrdien savu pirmo darba dienu Baltajā namā pavadīja 43. ASV prezidents Džordžs Bušs.
Otrdien savu pirmo darba dienu Baltajā namā pavadīja 43. ASV prezidents Džordžs Bušs. Viņš ir otrais ASV vēsturē pēc Džona Kvinsija Adamsa 1825. gadā, kura tēvs arīdzan bijis prezidents, un vienlaikus viņš ir arī pirmais prezidents kopš 1889. gada, kas ieguvis šo amatu pēc zaudējuma tautas balsojumā. Šī ir arī pirmā reize pēdējo 48 gadu laikā, kad republikāņi iegūst savā kontrolē prezidenta amatu un Kongresa abas palātas.
Bušs otrdien iepazīstināja ar savu pirmo likumprojektu – izglītības reformu plānu, kurā paredzēta federāla palīdzība skolēniem no atpalikušām skolām, sniedzot iespēju tiem iegūt privātu izglītību.
Tomēr kā pirmo Buša soli prezidenta amatā var uzskatīt dienu iepriekš liegto federālo finansējumu ārvalstu ģimenes plānošanas grupām, kas veic vai veicina abortus, tādējādi atgriežoties pie Ronalda Reigana 1984. gadā noteiktā aizlieguma, kas tika saglabāts Džordža Buša vecākā laikā un tikai 1993. gada janvārī, pie varas nākot demokrātam Bilam Klintonam, tika atcelts kā viens no pirmajiem bijušā prezidenta soļiem. Buša lēmums paziņots laikā, kad abortu pretinieki atzīmē vēsturiskā Augstākās tiesas sprieduma, kas legalizēja abortus 28. gadskārtu. Šis Buša lēmums samazinājis atzinīgi jauno prezidentu vērtējošo amerikāņu skaitu. Bušs savu prezidentūru sāk ar 42 procentu aptaujāto amerikāņu atbalstu, liecina sabiedrisko pētījumu rezultāti, kamēr aizejošais prezidents Bils Klintons baudīja 65 procentu atbalstu, kas ir visai rets rādītājs «aizejošajiem».
Bušs ir saņēmis neviennozīmīgu mantojumu – viņa priekšgājēju pat oponenti cildinājuši par ASV lielāko ekonomisko ekspansiju, taču uz visiem laikiem acīmredzot ierakstīs vēsturē kā prezidentu, kas gandrīz zaudēja savu amatu seksa skandāla dēļ. Tūlīt pēc savas uzvaras prezidenta vēlēšanās 1992. gadā Klintons izcīnīja sīvu cīņu Kongresā par budžeta deficīta samazināšanu, palielinot nodokļus, un faktiski lika pamatus ekonomiskajam bumam, kas ilga visu viņa prezidentūras laiku. Spēcīgā valsts ekonomika, bezdarba un noziedzības līmeņu pastāvīgā krišanās kopā ar aizvien lielākiem nodokļu ieņēmumiem ir Klintona mantojuma pozitīvā puse. Viņa laikā «Dow Jones» indekss pirmo reizi pārsniedza 10 000 punktu atzīmi. Klintons parakstīja pirmo līdzsvaroto federālo budžetu kopš 1969. gada un pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā paziņoja par budžeta pārpalikumiem, kaut arī nepārtraukti iestājās par līdzekļu palielināšanu militārajām vajadzībām. Dažādi tiek vērtētas Klintona ārpolitiskās aktivitātes, kas nepārprotami bija vērstas uz ASV starptautiskās lomas palielināšanu vēl nebijušos augstumos. Nevienozīmīgi ir arī ASV vai tās vadībā veiktie uzlidojumi un raķešu triecieni Dienvidslāvijai, Irākai, Sudānai, Afganistānai, Somālijai, kuru laikā gājuši bojā daudzi mierīgie iedzīvotāji. Daudzi politiķi, tai skaitā arī Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, gan uzskata, ka, pateicoties Klintona nelokāmajai nostājai Balkānu konflikta «atrisināšanā», miers Eiropā pašlaik iedibināts «stiprāk nekā jebkad agrāk». Par to, kādu morālu iespaidu uz amerikāņu nāciju atstājusi Monikas Levinskas kleita, var spriest amerikāņi, bet Londonas «Evening Standard» aizejošo ASV prezidentu nosaucis par «mūsu laiku amorālo cilvēku».
Klintons nebaidījās no nodokļu palielināšanas, Bušs jau pirms vēlēšanām paziņoja un, arī stājoties amatā, ir apstiprinājis, ka tiks uzņemts kurss uz nodokļu samazināšanu ar nolūku attīstīt valsts ekonomiku. Desmit gadu laikā Bušs sola samazināt nodokļus par 1,3 triljoniem ASV dolāru, vienlaikus palielinot bērnu kredītus un uz laiku atliekot algas nodokļa maksājumus jauniem cilvēkiem. Klintons sevi apliecināja kā ietekmīgāko pasaules politiķi, turpretī Bušs, domājams, sevi vairāk apliecinās kā pasaules ietekmīgākās valsts pirmo personu. Tā, protams, ir vārdu spēle, taču tieši tā varētu norādīt uz būtiskāko atšķirību starp aizgājušo un jauno ASV prezidentu. Tā varētu izpausties, gan samazinot ASV karaspēka iesaistīšanos starptautiskās miera uzturēšanas operācijās, gan arī tik piezemētā apstāklī, ka jauno ASV prezidentu diez vai pie sevis ciemos sagaidīs pasaules lielajās norisēs tik maznozīmīgas valstis kā Latvija.
Dž.Bušs neatbalsta Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu un ir gatavs atkāpties no Pretraķešu aizsardzības līguma, ja tas būs izdevīgi ASV militārajām interesēm. Klintons mēģināja iedibināt labākas attiecības ar «citādākdomājošajām» Āzijas valstīm, Bušs jau ir paziņojis par gatavību ieņemt stingrāku nostāju attiecībā pret Ķīnu. Kaut arī jaunā prezidenta aprindas runā par jaunu vērtību politiku, nav izslēgts, ka tā būs atgriešanās pie astoņdesmito gadu vērtībām. Tās gan ir tikai prognozes, kas sver mazāk nekā superdrošais Buša jaunais limuzīns, kas spēj autonomi funkcionēt pat ķīmiskā uzbrukuma gadījumā.
