Šā gada 14. augustā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanas kārtību.
Šā gada 14. augustā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanas kārtību. Tie stājušies spēkā 6. septembrī (publicēti laikraksta «Latvijas Vēstnesis» 5. septembra numurā).
Likuma par pievienotās vērtības nodokli pārejas noteikumos uzsvērts, ka iepriekšējie noteikumi, kas reglamentēja likuma par pievienotās vērtības nodokli piemērošanas kārtību, bija spēkā tikai līdz šā gada 1. maijam.
Kas ir aktuālākais jaunajos noteikumos?
– Likumā par pievienotās vērtības nodokli lietoto terminu padziļināts skaidrojums, piemēram, prece, pašpatēriņš, priekšnodoklis, budžeta institūcija u.c.;
– preču vai pakalpojumu tirgus vērtības noteikšanas metodes (kopskaitā astoņas);
– plašāks dažādu jēdzienu skaidrojums: maiņas un ieskaita darījumi, nelietots nekustamais īpašums, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi u.c.;
– PVN piemērošanas kārtība pašvaldības uzņēmumu veiktajiem darījumiem par piešķirtajām dotācijām (subsīdijām);
– PVN piemērošana transporta pakalpojumiem preču eksporta, importa un iekšzemes pārvadājumos, noformējamie attaisnojuma dokumenti un pievienotās vērtības nodokļa likmes;
– preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta kā kritērijs pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanai (0 vai 18 procentu);
– precizējumi un komentāri likuma par pievienotās vērtības nodokli nosacījumiem (ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi);
– likuma par pievienotās vērtības nodokli piemērošanas kārtība; – priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi;
– jaunumi nodokļa rēķinu aizpildīšanas kārtībā, obligātie nodokļu rēķina un samaksas dokumentu identifikācijas dati;
– ārvalstnieku reģistrēšanās kārtība VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
– PVN piemērošana reklāmas akciju laikā izmantotajām precēm un balvām;
– PVN deklarāciju iesniegšanas kārtība, termiņi, nodokļu pārmaksas novirzīšanas kārtība, proporcijas aprēķini priekšnodokļa atskaitīšanai.
Visi uzņēmumu vadītāji un grāmatveži tiek aicināti detalizētāk iepazīties ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī sekot VID Zemgales reģionālās iestādes informācijai presē par semināra norises vietu un laiku minēto noteikumu skaidrojumam un piemērošanas kārtības apspriešanai.
Jāpievērš uzmanība faktam, ka ar šiem noteikumiem stājies spēkā nosacījums, ka, atskaitot priekšnodokli, uzņēmumam ir pienākums pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrējies PVN maksātāju reģistrā. Jāatzīmē arī fakts, ka ar VID ģenerāldirektora šā gada 20. jūlija rīkojumu izdarīti grozījumi VID 1995. gada 27. aprīļa metodiskajos norādījumos «Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā». Tie paredz, ka PVN deklarācijas pielikumā – pārskatā par priekšnodokļa summām – atsevišķi jāsagrupē tie nodokļa rēķini, par kuriem taksācijas periodā ir veikta samaksa. Šo rēķinu uzskaitījuma beigās ir jānorāda samaksātā nodokļa kopsumma. Atsevišķi jāsagrupē arī vēl nenokārtotie rēķini un jānorāda nodokļa kopsumma.
Aizpildot PVN deklarāciju, samaksātā priekšnodokļa summa iekļaujama gan kopējā priekšnodokļa summā, gan norādāma atsevišķi aiz šķērssvītras, piemēram, 500/320. Tikai par faktiski samaksātajām priekšnodokļa summām PVN maksātājiem ir tiesības pieprasīt nodokļa pārmaksas atmaksu vai novirzīt šīs summas citu nodokļu nomaksai.
L.Feldberga, VID Zemgales reģionālās iestādes Jēkabpils nodaļas vecākā nodokļu inspektore – konsultante
