Vircavas jauniešu drāmas kolektīvs darbojas vairāk nekā 10 gadu. Iestudējumi bijuši cits pēc cita – «Brālītis un Karlsons», «Sniega karaliene», «Čaukstenes»…
Vircavas jauniešu drāmas kolektīvs darbojas vairāk nekā 10 gadu. Iestudējumi bijuši cits pēc cita – “Brālītis un Karlsons”, “Sniega karaliene”, “Čaukstenes”… Ar Valentīnas Ozolas oriģināldarbu “Sabīne” Vircavas jaunieši kļuva par oriģināldramaturģijas skates laureātiem Latvijas mērogā. Kolektīva vadītāja Sarmīte Sustrupe ievelk elpu un atzīst, ka nav gadus skaitījusi un īsti nevar pateikt, cik ilgi šis process notiek. Darbs ar jauniešiem – tā ir aizrautība.
“Vircavas vidusskolā vienmēr bijuši ļoti atraktīvi jaunieši,” atzīst S.Sustrupe.
Šogad, kad Sarmītei uz valsts svētkiem pasniedza Atzinības rakstu par labu darbu, jaunieši dzejas iestudējumu “Vai var mīlēt Raini?” veltīja savai skolotājai.
Bet vai jaunie spēj mīlēt Raini? “Jā, ja viņi paši meklē atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem Raiņa dzejā. Es varbūt mazliet centos kliedēt mītu par lielo Raini, jo Rainis bez Aspazijas nebūtu tas, kas viņš bija un ir joprojām. Viss iznāca. Jaunieši atvērās.”
Vircavas tautas nama jauniešu drāmas kolektīvam dzejas kompozīcijas kļuvušas par tradīciju. Ar tām vienmēr viņi piedalījušies pasākumā “Poēzijas kafejnīca” rajona mērogā.
Mīlēts ir Ziedonis, Čaks, arī savi dzejnieki, jo iestudēta pašu jauniešu dzeja. “Mēs radām. Rakstām esejas. Domājam par dzīvi. Ja pēc tam to visu liek kopā kompozīcijā, tas uzrunā. Pagājušajā gadā, piemēram, 12. klase Ziemassvētku pasākumā “paņēma visu zāli” tā, ka adatu nokrītam varēja dzirdēt. Visi klausījās, elpu aizturējuši. Un tad ir gandarījums.”
Šogad jauniešu kolektīvs strādā pie Annas Brigaderes lugas “Sprīdītis”. Ja viss veiksies, martā būs pirmizrāde. Šajā iestudējumā iesaistīti bērni no pirmās klases līdz vidusskolas pēdējai. Tas, ko viņi iegūst, darbojoties radoši, ir neatsverams. Stāja, gaita, skatiens, atvērtība. Ja ne citur, darba meklējumos tas var noderēt, pārliecināta S.Sustrupe.
Lai acis runātu, ir jārunā dvēselei. Un jaunie atveras. Beigās viņi vienmēr atveras un viņu acis runā, jo dvēselei nav taupīti vajadzīgie vitamīni.
Es varētu saukt un saukt savējos. Kristīne Pekule, Kārlis, Indra, Edgars un Aivars Pruļi, Juris Labsvārds, Gunārs Stepiņš, Liāna Liepiņa, Ieva Krēķe, Oskars un Gundega Stūrīši. Teātra audzinātāja sauc vēl… Piedodiet, visi viņas lolotie, ja netiekat nosaukti.
