Jelgavas rajonā no katriem desmit reģistrētajiem jauniesaucamajiem pēc veselības pārbaudes iesaukti tiek pieci.
Jelgavas rajonā no katriem desmit reģistrētajiem jauniesaucamajiem pēc veselības pārbaudes iesaukti tiek pieci.
Katru gadu janvārī un februārī Latvijā notiek jauniesaucamo reģistrācija. Šogad tiek reģistrēti 1981. gadā dzimušie.
Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs Gundars Ošiņš uzskata, ka arī tad, ja valsts budžetā izdevumi aizsardzībai tiks palielināti līdz vienam procentam, iesaukšanas sistēmā tas neradīs radikālas izmaiņas.
– Ātrākas un kvalitatīvākas uzskaites iespējas varētu rasties, ja tiktu pieņemti papildinājumi un labojumi Saeimā iesniegtajā «Obligātā militārā dienesta likumā», – teica pārvaldes vadītājs.
Militārā dienesta pārvalde pastāv astoņus gadus. Katru gadu no Jelgavas un rajona tiek iesaukti ap 200 jauniešu, no tiem 20 dodas dienēt brīvprātīgi.
Jau trešo gadu jauniesaucamo izglītības līmenis un veselības stāvoklis būtiski neuzlabojas. No katriem desmit reģistrētajiem, iesaukti tiek pieci. Pavisam katru gadu pārvaldei jāreģistrē 500 jauniešu, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
Gundars Ošiņš pievērsa uzmanību faktam, ka iesaukšanas medicīniskā komisija ir civila, bet divus mēnešus pēc dienesta sākuma jauniesauktajiem jāiziet atkārtota ārstu komisija, kura šoreiz jau ir militāra. Tās laikā nereti tiek atklātas akūtas saslimšanas, kuru saasinājumu dažkārt izprovocē arī lielā fiziskā slodze. Šādiem jauniešiem dienests jāpārtrauc.
Pārvaldes vadītājs lielas cerības liek uz eksministra Tālava Jundža laikā uzsākto mērķprogrammu par militārās izglītības iegūšanu augstskolā. Programmu var apgūt pēc brīvprātības principa, un tajā iesaistīta arī Zemessardze.
Mērķprogrammai ir trīs posmi. Pēc pirmā kursa, piedaloties vasaras nometnē un izturot pārbaudījumus, var iegūt kareivja dienesta pakāpi. Otrā un trešā kursa laikā var iegūt kaprāļa pakāpi. Ja ir vēlēšanās, var mācīties tālāk un nokārtot leitnanta minimuma eksāmenu Aizsardzības akadēmijā. Tas atrisinātu vienu no lielākajām Nacionālo bruņoto spēku problēmām – komandieru kadru trūkumu.
Par otru lielāko problēmu Gundars Ošiņš uzskata līdzekļu trūkumu, kas liedz paaugstināt virsnieku algas un uzlabot dienestā esošo sadzīves apstākļus. Naudas trūkuma dēļ militārajā dienestā iesauktie nevar apgūt pilnu apmācības kursu.
Tagad jauniesauktie no visas Latvijas jaunkareivja apmācības kursu apgūst Alūksnē un tikai pēc tam tiek sadalīti pa citām dienesta vietām.
Janvārī pavēstes par ierašanos Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldē jau izsūtītas 450 personām. Pārvaldes vadītājs aicina jauniešus nopietnāk izturēties pret ierašanos pārvaldē. Šogad vienas pavēstes nosūtīšana izmaksā 70 santīmu, bet dažiem pavēsti nākoties sūtīt pat četras, piecas reizes un vēl ziņot policijai, lai «vainīgais» pārvaldē tiktu nogādāts piespiedu kārtā.
