Latvijas Jaunatnes padome ir 1992. gadā dibināta jaunatnes sabiedrisko organizāciju apvienība, kas apvieno 40 bērnu un jauniešu sabiedrisko organizāciju un lepojas ar 39 000 dalībnieku.
Latvijas Jaunatnes padome (LJP) ir 1992. gadā dibināta jaunatnes sabiedrisko organizāciju apvienība, kas apvieno 40 bērnu un jauniešu sabiedrisko organizāciju un lepojas ar 39 000 dalībnieku. LJP ieklāvušās tādas organizācijas kā Latvijas Sarkanā Krusta jaunatne, Jaunie Vanagi, Latvijas mazpulki u.c. Pašlaik visa uzmanība pievērsta jaunākajam LJP projektam, kas tiek realizēts ar Jaffa atbalstu, – TOPorators un ANTIorators. Projekta būtība ir pievērst politiķu uzmanību savam runas veidam, veicināt jauniešu interesi par politiskajiem procesiem Latvijā un vērst politiķu uzmanību uz jauniešu līdzdalību politikā.
LJP darbojas četros pamatvirzienos – informācija, interešu aizstāvība, apvienības attīstība un neformālā izglītība. Ļoti svarīga LJP funkcija ir nodrošināt informāciju. Savu darbu precīzi un lietderīgi veic gan LJP mājas lapas veidotāji, kas piedāvā ziņas par LJP un dalīborganizācijām, gan elektroniskās “Ziņu Lapas” aprite e – pastā katru ceturtdienu. Ziņu lapās var uzzināt jaunumus par apmaiņas programmām un brīvprātīgo darbu, ko sniedz ES projekti un vietējās organizācijas, uzzināt, kur tiek rīkotas lekcijas un semināri, kā arī projektu rakstīšanas mācības. Tas viss lieti noder, ja vēlies kļūt par modernu jaunieti, kas prot izmantot piedāvāto un pārzina ES sniegtās iespējas rakstīt projektus, ceļot, draudzēties un sadarboties.
Savus uzdevumus LJP var sasniegt tikai ar dalīborganizāciju un sabiedrības palīdzību, jo šo sarežģīto ceļu no viena indivīda apziņas līdz valstiskam līmenim iespējams noiet, sadarbojoties un līdzvērtīgi pārstāvot ikviena dalībnieka intereses. LJP palīdz jauniešiem tapt sadzirdētiem pašvaldībās, ministrijās, Saeimā un pat Eiropā.
2002. gadā LJP uzņēmās izstrādāt Jaunatnes likumu un iesniegt to Saeimā. 2004. gadā jaunieši tika sadzirdēti – Jaunatnes politikas koordinācijas funkcijas nonāca Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, LJP izveidoja sadarbības padomi priekšlikumu izstrādei Jaunatnes politikas attīstībai, kur tika iesaistīti gan pašvaldību, gan valsts pārvaldes institūciju darbinieki un jaunieši no reģioniem. Soli pa solim LJP panāca savas darbības rezultātus valdībā, un 2004. gada oktobrī Bērnu un ģimenes lietu ministrija izveidoja Jaunatnes politikas koordinācijas padomi, kas konsultē un koordinē jauniešu intereses valdībā, kur to pārstāv LJP valdes loceklis. Pārstāvot LJP dažādās darba grupās un organizācijās vietējā un starptautiskā līmenī, tās dalībnieki cenšas ietekmēt tos politiskos lēmumus, kas aizstāv Latvijas jauniešu intereses un tiesības. Pašlaik Saeimā tiek izskatīts LJP un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kopīgi izstrādātais Jaunatnes likuma projekts.
TOPorators un ANTIorators ir projekts, kurā iesaistīta ne tikai aktīvākā jaunatnes daļa, bet visa sabiedrība un, kas būtiski, – Latvijas politiķi. Ar projektu LJP un projekta darba grupas jaunieši vēlas sabiedrībā aktualizēt diskusiju par to, ka politiķi, runājot un skaidrojot noteiktu likumu nepieciešamību, izsakās sarežģīti un bieži vien lieto ne tikai specifisku terminoloģiju, bet arī popularizē zemu valodas kultūru. Desmit novērotāju vecumā no 15 līdz 25 gadiem divus mēnešus, apmeklējot Saeimas sēdes, klausoties deputātu un ministru runas un skatoties ziņu izlaidumus, rakstīs dienasgrāmatas, kurās konspektēs novērojumus par dzirdēto, redzēto un izprasto, un politiķu valodā meklēs spožus, aplamus, smieklīgus izteicienus – valodas pērles. Projekta ideja ir novērtēt, kā runā politiķi Latvijā, un projekta noslēgumā piešķirt titulu vissaprotamāk un nesaprotamāk runājošajam politiķim.
Tā kā šogad notiek Saeimas vēlēšanas, projekta mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību politiskajos procesos – ne tikai vērojot, bet arī aktīvi piedaloties, tai skaitā ejot vēlēt.
Projekta TOPorators un ANTIorators idejas dzimtene ir Nīderlande. Jaunieši dodas uz parlamentu un klausās politiķu runas, vēlāk pasniedzot divas balvas – vienu vissaprotamāk, otru – visnesaprotamāk runājošajam politiķim.
Pēc divu mēnešu vērošanas projekta dalībnieki publicēs savas dienasgrāmatas internetā un tiksies vienas dienas seminārā, kurā kopīgi lems, kuram Latvijas politiķim 18. maijā noslēguma pasākumā pasniegt balvas.
Ja vēlies kļūt par vienu no desmit novērotājiem, esi atbildīgs, radošs un vēlies piedzīvot neaizmirstamu pieredzi divu mēnešu garumā, meklē anketu www.ljp.lv un piesakies! Tā ir iespēja mainīt notikumus un vidi ap sevi, kļūt aktīvam un rūpēties par jauniešu interešu pārstāvību.
