Gandrīz piektajai daļai jauniešu 15 gadu vecumā jau ir bijušas seksuālās attiecības. Daudzi tās sāk alkohola vai narkotiku reibumā, vēl vairāk pusaudžu pirmā dzimumakta laikā nav lietojuši nekādus kontracepcijas līdzekļus.
Gandrīz piektajai daļai jauniešu 15 gadu vecumā jau ir bijušas seksuālās attiecības. Daudzi tās sāk alkohola vai narkotiku reibumā, vēl vairāk
pusaudžu pirmā dzimumakta laikā nav lietojuši nekādus kontracepcijas līdzekļus. Šāda situācija rada problēmas, kas, pēc politiķu un ekspertu domām, prasa tūlītēju risinājumu.
Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norāda, ka situācijas nopietnību visspilgtāk raksturo lielais mākslīgo abortu skaits. Daudzi, tostarp gados jauni cilvēki, arvien vairāk slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Satraucoša ir arī statistika par HIV/AIDS inficētajiem.
Veselības mācību sāk apgūt par vēlu
“Tādas problēmas bijušas vienmēr,” teic I.Ķelle, “taču jājautā, cik bieži tās tiek aktualizētas? Ir vairāki iemesli, kādēļ tik daudz jaunu meiteņu nonāk situācijā, kad jāizšķiras par abortu. Proti, skolēniem programmā pārāk maz dota iespēja apgūt veselības mācību. Turklāt tā ir integrēta sociālo zinātņu blokā. Tas nozīmē, ka veselības mācības skolotājam nav jābūt speciālistam konkrētajā nozarē.”
Jauniešu seksuālās veselības samilzušās problēmas mudina politiķus un ekspertus runāt par šo jautājumu. “Papardes zieds” kopā ar 55 sadarbības organizācijām aicināja uz apaļā galda diskusiju veselības ministru Gundaru Bērziņu un izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti. Viņa uzsvēra, ka seksuālā izglītošana jāsāk agrāk nekā tikai 5. klasē, kā tas ir pašlaik. Vidusskolā veselības mācība ir izvēles priekšmets. I.Ķelle uzskata, ka ideālā variantā par to, kā notiek cilvēku vairošanās, kas ir mīlestība un līdzīgām lietām, elementārā veidā ar bērniem vajadzētu sākt runāt jau bērnudārzā, kad mazie sasnieguši piecu sešu gadu vecumu. Protams, informāciju seksuālajā un reproduktīvajā veselībā nepieciešams sniegt arī skolas vecumā. “Tas būtu viens no problēmas risinājumiem,” piebilst I.Ķelle, pamatojot, ka spilgts piemērs ir Zviedrija un Nīderlande, kur tādā veidā krasi samazināts abortu skaits jaunu meiteņu vidū.
Vainīgi nav tikai vecāki
Jauniešu neinformētību seksuālās veselības jautājumos nevar uzvelt uz vecāku pleciem vien. “Sabiedrību var iedalīt divās daļās – vieni daudz strādā, tāpēc viņiem parasti nav laika runāt ar bērniem par intīmām tēmām. Savukārt otra daļa ir mazturīgāki vecāki, kas paši nav izglītoti, līdz ar to nevar informēt arī savus bērnus,” klāsta I.Ķelle. Viņa zina stāstīt, ka atsevišķu vecāku uzskats “ja mēs par to nerunāsim, varbūt bērns arī neinteresēsies” ir aplams, jo vidē, kurā dzīvojam, viņiem pieejams internets, daudz ko rāda filmās. Bērni par intīmām lietām uzzina pat ļoti agri, tālab arī 5. klasē jau par vēlu sākt apgūt veselības mācību.
Ministre gatava pārkārtot mācību saturu
Politiķi un eksperti atzīst, ka pašreizējo problēmu risināšana nav atliekama un prasa tūlītēju, saskaņotu rīcību. Ja reiz vecāki ar jauniešiem par seksualitāti nerunā, I.Druviete pauda gatavību pārkārtot mācību saturu un plānu, lai skolu jaunieši saņemtu nepieciešamo informāciju. G.Bērziņš neslēpa satraukumu par augsto abortu skaitu jaunietēm un norādīja, ka daudzām sievietēm ginekologa pakalpojumi nav pieejami. Nepieciešams arī liels izskaidrošanas darbs, lai veicinātu kontracepcijas līdzekļu lietošanu. “Kā tas iespējams? Problēmu risinot valstiskā līmenī, varētu organizēt akcijas, kuru laikā par brīvu izsniegtu prezervatīvus vai citus līdzekļus, kas veicinātu pusaudžu izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvajām slimībām. Jauniem cilvēkiem, kuriem ir vienas nakts attiecības, vairāk piemērots prezervatīvs. Protams, var runāt par morāles un ētikas jautājumiem, taču tāda ir realitāte,” spriež I.Ķelle. Viņa ir pārliecināta – ja būtu veselīga pašapziņa (vairāk tas attiecināms uz meitenēm), ka, palūdzot lietot prezervatīvu, nepazaudēs puisi, kā arī viņas skaidri apzinātos iespējamos draudus, tad viss būtu kārtībā.
Par lielāku samaksu – sekss bez prezervatīva
Pieaugušajiem jāsaprot, ka bērniem nepieciešams izglītoties. Diemžēl “Papardes zieda” valdes priekšsēdētājai zināms, ka pavasarī kādā Rīgas skolā neielaida cilvēkus, kas turp bija devušies runāt ar bērniem par seksuālo veselību. “Skaidrs, ka Latvijā zels prostitūcija,” domā I.Ķelle, “taču, ja arī meitenes nolēmušas sevi pārdot, viņām sevi jāpasargā. Taču diemžēl par lielāku samaksu jaunietes ir ar mieru mest pie malas apņēmību lietot prezervatīvu.”
I.Ķelle pauž viedokli, ka optimālais risinājums šābrīža kritiskajā situācijā ir jauniešu veselības centru izveide, īpaši lielākajās pilsētās. Tajos kvalificētiem speciālistiem pusaudži varēs uzticēties, pirms vēl viņi stājušies intīmās attiecībās. Savukārt veselības ministram ir skeptiska attieksme, jo centru izveide prasīs gan finanšu, gan laika resursus.
Katrā ziņā par informēšanu seksuālās veselības jautājumos jādomā valstiskā līmenī, citādi I.Ķellei atliek jautāt: “Kas tā par politiku, ja esam gatavi ārstēt slimu bērnu, bet ne viņus profilaktiski izglītot?”
Tikai tad, ja visiem bērniem tiks nodrošināta kvalitatīva veselības mācība, jauniešiem būs pieejami nemoralizējoši ārstu pakalpojumi un valsts atzīs nevalstiskās organizācijas par līdzvērtīgiem partneriem šīs problēmas risināšanā, varam cerēt uz veselu nākamo paaudzi.
***
Situācija Latvijā
– 2005. gadā reģistrēti 3142 HIV inficēti cilvēki, no tiem:
1312 – jaunieši vecumā no 10 līdz 25 gadiem,
1062 jeb 81 procents dzīvo Rīgā,
36 procenti ir sievietes;
– 15 gadu vecumā gandrīz piektajai daļai jauniešu jau ir bijušas seksuālās attiecības – 21,8 procentiem zēnu un 14,1 procentam meiteņu. Sociālā riska grupās šis skaitlis sasniedz 65 procentus;
– 15 procentu puišu vecumā no 15 līdz 19 gadiem un 20 procentu meiteņu šai pašā vecumā seksuālās attiecības sāk alkohola vai narkotiku reibumā;
– 38,6 procenti puišu un 39,5 procenti meiteņu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pirmā dzimumakta laikā nav lietojuši nekādus kontracepcijas līdzekļus;
– 2004. gadā izdarīti 13 723 mākslīgie aborti reproduktīvā vecuma sievietēm, tostarp 1508 aborti – pusaudzēm vecumā no 14 līdz 19 gadiem;
– apmēram 20 procentu 15 – 24 gadu veco meiteņu ar grūtniecības pieredzi jau veikušas atkārtotus abortus, bet viena aborta pieredze ir 33 procentiem jauno sieviešu.
