Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā notika konference «Zinātne un inovācijas Zemgales reģiona attīstībai», ko organizēja Zemgales attīstības aģentūra, LLU, Baltijas Krievu institūts un banka «Paritāte».
Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā notika konference “Zinātne un inovācijas Zemgales reģiona attīstībai”, ko organizēja Zemgales attīstības aģentūra, LLU, Baltijas Krievu institūts un banka “Paritāte”. Kā tika deklarēts presei izplatītajā programmā, konferences mērķis bija iesaistīt Zemgales izglītības iestādes, zinātniekus un uzņēmējus kopīgā sadarbībā, lai sekmētu jauno zinātnieku izaugsmi, perspektīvu produktu, tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Tūlīt gan jāatzīst, ka ieradās tikai daži uzņēmēji, toties plaši bija pārstāvēti pašvaldībās vēlētie tautas kalpi un pat valdības pārstāvji.
Atpaliekam, taču labojamies
Ekonomikas ministriju pārstāvēja Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktore Astrīda Burka. Lūk, dažas viņas paustās atziņas.
Viens no Latvijas jaunievedumu politikas pamatmērķiem ir izveidot efektīvāku un konkurētspējīgāku nozaru struktūru. Pašlaik valsts ekonomikā dominējošais modelis, kam raksturīga lēta darbaspēka un pieejamo dabas resursu izmantošana, produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošana, nespēj nodrošināt augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt augstāka labklājības līmeņa sasniegšanu nākotnē.
Latvijas jaunievedumu sistēma pagaidām vēl nav pietiekami attīstīta. Vidēji tikai 18,6 procenti no visiem mūsu uzņēmumiem uzskatāmi par inovatīviem, tajā pašā laikā ES valstu vidējais rādītājs ir 45 procenti.
Pašlaik izdevumi pētniecībai un attīstībai ir 0,42 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2008. gadā to apjomam jāsasniedz 1,1 procentu, bet 2010. gadā – 1,5 procentus (to prasa 2005. gadā Eiropas Padomes apstiprinātā Lisabonas stratēģija).
Privātā sektora investīcijas pētniecībā 2004. gadā bija tikai 0,19 procentu no IKP (ES valstīs vidēji 0,73 procenti).
Ekonomikas ministrija 2005. gadā īstenojusi vairākus nozīmīgus pasākumus jaunievedumu sekmēšanai. Valsts budžeta grozījumos 2005. gadam tika piešķirts papildu finansējums 240 000 latu tehnoloģiju pārneses veicināšanai, šādu kontaktpunktu izveidei augstākajās mācību iestādēs, kurās tiek veikti valsts finansēti lietišķie pētījumi.
2006. gadā Ekonomikas ministrijai konkurētspējas un jaunievedumu veicināšanai no valsts budžeta piešķirti trīs miljoni latu. Tie paredzēti tehnoloģiju pārneses atbalstam, kompetences centru izveidei, inovāciju inkubatoru programmai, tehnoloģiju aģentūrai.
Arī Nacionālajā stratēģiskā ietvara dokumentā 2007. – 2013. gadam ES struktūrfondu apgūšanai kā vienus no svarīgākajiem Ekonomikas ministrija plāno pasākumus kompetences centru, zināšanu pārneses/komercializācijas centru izveidei un attīstībai.
Ministre ir par atklātu valodu
Par reģionālo augstskolu lomu jauno zinātnieku izaugsmē un zinātnisko pētījumu komercializācijā informēja Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Viņa akcentēja, ka mūsu ekonomikas sasniegumu pamatā ir jaunievedumi, zinātnes sasniegumu radoša ieviešana praksē. Pēc viņas teiktā, trūkumu ir daudz, sistēma nesakārtota, taču runājam atklātu valodu. Tas vieš optimismu. “Esam panākuši jūtamu finansējuma pieaugumu zinātnē un augstākajā izglītībā. Mūsu mērķis ir pārvarēt plaisu starp šīm divām nozarēm,” teica ministre. Viņa arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt izglītības prestižu sabiedrībā, kā labu piemēru minot Jelgavas pilsētas un rajona skolu sadarbību ar LLU (pirms uzstāšanās konferencē ministre uzrunājusi Jelgavas pilsētas un rajona skolu direktorus, kas todien bija aicināti uz pili, lai iepazītos ar pirms pāris nedēļām parakstīto LLU un skolu sadarbības nodomu protokolu). “Profesionālās orientācijas jeb karjeras izvēles stundas lielākoties domātas vidusskolēniem. Taču tas jāsāk krietni agrāk,” teica I.Druviete.
Ministre mudināja izglītības procesā iesaistīties uzņēmējus jeb darba devējus, kuriem, pēc viņas vārdiem, “nav tiesību stāvēt malā un teikt: “Dodiet mums speciālistus, kas gatavi iesaistīties ražošanas procesā.” Darba devējiem vismaz jānodrošina prakses vietas”. Ministre īpaši uzsvēra profesionāli tehniskās izglītības lomu. No viņas teiktā varēja secināt, ka tiem, kas nedomā studēt augstskolā, vajadzētu mācīties profesionāli tehniskajā, nevis parastā vidusskolā.
