Reizēm politiķu solījumi mēdz arī piepildīties. Parasti tas notiek tad, kad viņu atbalstītāji, pieprasot iepriekš doto solījumu izpildi, solītājus ir piespieduši pie sienas, kurā nav durvju, lai aizbēgtu.
Reizēm politiķu solījumi mēdz arī piepildīties. Parasti tas notiek tad, kad viņu atbalstītāji, pieprasot iepriekš doto solījumu izpildi, solītājus ir piespieduši pie sienas, kurā nav durvju, lai aizbēgtu. Tā laikam šoreiz būs gadījies arī Jelgavas Domes pozīcijai, kurai pilsētas siltumpatērētājiem dotā solījuma par siltumenerģijas tarifa samazināšanu par 10% neizpildīšanas gadījumā noteikti rastos problēmas ar politisko nākotni. Ar tādām lietām kā siltumenerģijas tarifs nedrīkst jokot. It īpaši pašreiz Jelgavā. Tāpēc ir pamats runāt par zināmu gandarījumu. To izraisa domnieku ceturtdienas lēmums apstiprināt STU iesniegto, konsultantu un deputātu izskatīto siltumenerģijas tarifu 2001. – 2002. gada apkures sezonai, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo tiešām ir par 10% mazāks. Pēc jaunā tarifa iedzīvotājiem līdzšinējo 23,73 latu vietā par megavatstundu būs jāmaksā 21,36 lati. Lai arī tas ir neapšaubāms progress attiecībā pret patērētājiem, neatbildēts joprojām paliek jautājums, vai pēc tarifa samazināšanas mazāki kļūs arī iedzīvotāju maksājumi par siltumu vai arī iepriekšminētais tarifa samazinājums paliks cēla politiska žesta līmenī no Domes pozīcijas puses.
Šķiet, viennozīmīgi uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, jo iedzīvotāju maksājumu lielums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, no laika apstākļiem. Un tos pagaidām nespēj paredzēt nedz Siltumtīkli, nedz arī pilsētas Dome. Ja nākamā ziema būs ļoti barga, siltumpatērētājiem tāpat būs jāmaksā vairāk, kaut arī tarifs samazināts. Savukārt, ja nākamā ziema būs maiga un atmosfēras temperatūra īpaši zem «nulles» atzīmes neuzkavēsies, tad šis siltumenerģijas tarifa samazinājums būs vairāk jūtams.
Protams, laikapstākļi nav vienīgais faktors. Siltumpatērētājiem ir jāsāk intensīvi domāt arī par siltuma taupības iespējām, uzlabojot siltumizolāciju savu dzīvokļu sienām, logiem un durvīm, neaizmirstot arī kāpņutelpas, kurās vairumā gadījumu ir likvidēta apkure. Šķiet, zināmas cerības uz iespējamo siltumenerģijas taupību Dome saista arī ar māju energopārvaldnieku institūcijas ieviešanu. Jācer, ka energopārvaldnieku aktivitātes spēs kaut nedaudz samazināt iedzīvotāju maksājumus par patērēto siltumu un karsto ūdeni.
Tomēr šajā ziņā nevajadzētu pārspīlēt, jo pārāk bieži daudzdzīvokļu augšējos stāvos cilvēki sūdzas par pārmērīgo karstumu, tajā pašā laikā apakšējo stāvu iemītnieki ir spiesti vīstīties desmit segās un darbināt apsildīšanas ierīces. Starp citu, iedzīvotājiem vajadzētu būt mazāk kūtriem, aizstāvot savas (patērētāju) intereses, kuras mūsu valstī aizsargā likumi. Un kvalitāte ir jāpieprasa ne tikai, piemēram, pārtikas produktiem, bet arī komunālajiem pakalpojumiem. Protams, ne visas daudzos gadus neremontētās mājas ir pienācīgā stāvoklī, tāpēc namu apsaimniekotājiem jārūpējas par stāvvadu skalošanu un nepieciešamības gadījumā arī par to nomaiņu.
Citādi – nav ko pārmest tiem siltumpatērētājiem, kas izvēlējušies ierīkot alternatīvo apkuri. Ja STU nevēlas arī turpmāk zaudēt klientus, jāmaina attieksme pret tiem, uzmanību no pārdošanas apjomiem novirzot uz viņu sniegtā pakalpojuma kvalitāti un siltumpatērētāju vēlmju apmierināšanu. Starp citu, STU potenciālā investora «Dalkia» pārstāvji Domes sēdē apgalvoja, ka viņu pārstāvētā kompānija nav ieinteresēta pēc iespējas vairāk pārdot, bet pārdot tieši tik siltumenerģijas, par cik iedzīvotāji būtu spējīgi norēķināties. Ja tā nebūtu, centralizētā siltumapgāde attīstītajās Rietumeiropas valstīs vairs nepastāvētu. Bet tā pastāv, tātad šī shēma darbojas.
Vārdu sakot, siltutmenerģijas tarifa samazināšana par 10% jebkurā gadījumā ir apsveicams solis, taču tas vēl negarantē mazākus rēķinus iedzīvotājiem. Taupība, siltumenerģijas zudumu samazināšana un māju iekšējo tīklu optimizācija ir svarīgi faktori ceļā uz iedzīvotāju maksājumu pazemināšanu. Starp citu, vairākās Latvijas pilsētās nākamajā apkures sezonā tarifi ievērojami paaugstināsies, tāpēc ir cerības, ka Jelgava atstās savas iedzīvotājus šausminošās līderpozīcijas, «sacenšoties» par dārgāko siltumu.
