Pavadot ekskursantu grupu no ASV, mūs izbrīnīja četri milzīgie lielgabali no viduslaikiem atjaunojamās pils pagalmā, kur agrāk ieeja bija slēgta.
Pavadot ekskursantu grupu no ASV, mūs izbrīnīja četri milzīgie lielgabali no viduslaikiem atjaunojamās pils pagalmā, kur agrāk ieeja bija slēgta. Bauskas pils muzeja galvenais krājumu glabātājs Jānis Grūbe informēja, ka minētie ieroči atrasti Jaunsvirlaukas pagastā pie Staļģenes pretī Emburgai, apmēram kilometra attālumā no Lielupes kreisā krasta, apstrādājot zemi.
1994. gadā vispirms atrasti divi, gadu vēlāk – otri divi. Lielgabali izlieti 17. gs. beigās vai 18. gs. sākumā Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūrās Baldones Dzelzāmura vai Vecmuižas Riežu darbnīcās. Tie ir vislielākie senie lielgabali, kas atrasti Latvijā. Labi saglabājušās rēdzes, ar kurām lielgabali balstās uz koka lafetēm. Izceļas arī čemuru lodes lielgabalu apakšdaļās, ar kurām stobrus varēja pacelt vajadzīgā augstumā atkarībā no šaušanas attāluma. Uz rēdzēm lasāmi lielgabalu lējēju uzvārdu pirmie burti. Lielgabalu svars sasniedz 1,5 – 2 tonnas. To šaušanas attālums bijis 1 – 1,5 km. Tie no sākuma lieti vienreizējās formās, ko pēc izliešanas meistari sadauzījuši. 17. gs. beigās, 18. gs. sākumā sāka lietot divdaļīgas formas.
Vērojot šos milžus, negribas ticēt, ka tie lieti Latvijā. Apbrīnas vērta seno meistaru prasme. Vēl daži neatrasti lielgabali esot arī Lielupē pie Staļģenes. Interesanti būtu noskaidrot, kamdēļ tie atrodas tik tālu no tuvumā esošām pilīm? Varbūt tie bija domāti hercoga Jēkaba kara kuģu apbruņojumam, varbūt citiem mērķiem?
Divas mortīras, kas atrodas pils priekšā, atvestas no Iecavas 19. gs. pirmajā pusē, kad atrastas, veicot bagarēšanas darbus. Tās šāvušas 200 – 500 m tālu. Iecerēts lielgabalus no Jaunsvirlaukas kopā ar citiem senajiem lielgabaliem izvietot atjaunotās pils zemes nocietinājumu četros bastionos.
Vai J.Grūbes sniegtā informācija nav aicinājums uz vēsturiskas ekspedīcijas sarīkošanu un organizēšanu Jaunsvirlaukas pagastā?
