Tikko beigusies viena no ASV vēsturē postošākajām viesuļvētrām Katrīna, bet Floridas štata centrālajā daļā gar Atlantijas okeāna piekraksti jau izvietoti jauni brīdinājumi par citu tropisko vētru.
Tikko beigusies viena no ASV vēsturē postošākajām viesuļvētrām Katrīna, bet Floridas štata centrālajā daļā gar Atlantijas okeāna piekraksti jau izvietoti jauni brīdinājumi par citu tropisko vētru. Tiek lēsts, ka ciklons virs Bahamu salu ziemeļrietumiem pāraugs par tropisko vētru Ofēlija. Vētra iegūs šo vārdu, kad vēja ātrums sasniegs vairāk nekā sešdesmit kilometru stundā. Turkāt tā ASV piekrasti varētu sasniegt jau rīt.
Tā vien šķiet, ka šo valsti ķēris bargs sods par to, ka faktiski ASV “torpedēja” tā dēvēto Kioto protokolu. To apstiprināja 1997. gadā trešajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu konferencē Kioto (Japānā) pēc ilgstošām sarunām.
Kioto protokola mērķis ir veicināt siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Tajā iestrādāti konkrēti mērķi un termiņi rūpnieciski attīstītām valstīm cilvēku radīto siltumnīcas efekta gāzu emisiju ierobežošanā un samazināšanā. Kioto protokols paredz vairākus mehānismus, ar kuriem valstis var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības. Lai arī mehānismi ir atšķirīgi, visus veicamos pasākumus vieno kopīgas atbildības princips. Pašlaik šo protokolu nav ratificējušas vairākas valstis. Piemēram, ASV, Austrālija, Horvātija un Monako. Un tieši ASV ir viena no tām, kuras rūpniecības izmeši veido visvairāk jau minēto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju.
Protams, priecāties par citu nelaimi ir ciniski un nepieļaujami. Jācer, ka pēdējo nedēļu notikumi pašu valstī liks ASV valdībai pārdomāt savu attieksmi pret šo dokumentu. Tas ir svarīgi tieši tagad, jo pagājušajā mēnesī panākta jauna vienošanās starp ASV un vairākām Āzijas valstīm, kas draud ar ES un Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītā Kioto protokola izgāšanos.
Jau vasaras vidū ES prezidējošai valstij Lielbritānijai tā arī neizdevās pierunāt ASV apspriest protokola īstenošanu pēdējā ekonomiski attīstītāko valstu vadītāju tikšanās reizē Skotijā. Tagad ASV valdība paziņojusi, ka mēģinās realizēt plānu, kurā iesaistīs Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Austrāliju.
Patlaban šīs valstis kopā saražo pusi no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Atšķirībā no Kioto protokola jaunā vienošanās neparedzēs striktus gāzu izplūdes samazināšanas plānus. Jau tagad tiek uzskatīts, ka jaunā ASV iniciatīva ir mēģinājums nogremdēt Kioto protokolu. Tā atbilst amerikāņu industrijas interesēm vairāk pārdot savas tehnoloģijas tieši Āzijas valstīm.
Ja visu pasaules valstu vienošanās netiks panākta, ticamākais, jau netālā nākotnē mūs sagaidīs jaunas dabas kataklizmas. Velti cerēt, ka esam maza valsts un globālās ekoloģiskās katastrofas mūs neskar. Atliek vien paraudzīties uz cenām degvielas uzpildes stacijās.
