Andra Rāviņa vadītās Domes administrācijas modelis atšķiras no iepriekšējā, un par vienu no atšķirībām var uzskatīt vēl viena Domes priekšsēdētāja vietnieka amata ieviešanu, kas ir atbildīgs par investīciju piesaisti.
Andra Rāviņa vadītās Domes administrācijas modelis atšķiras no iepriekšējā, un par vienu no atšķirībām var uzskatīt vēl viena Domes priekšsēdētāja vietnieka amata ieviešanu, kas ir atbildīgs par investīciju piesaisti. Šajā amatā ir ievēlēts Domes deputāts no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Jurijs Strods, kas par sava darba funkcijām, iecerēm un iesāktajiem darbiem stāsta sarunā ar Modri Sprudzānu.
Jūsu amats tika izveidots no jauna. Raksturojiet, lūdzu, sīkāk savas funkcijas, kas, cik var saprast, galvenokārt saistītas ar investīciju piesaisti. Vai varam jau runāt par sekmēm?
Līdz šim šāda amata nebija, darbojāmies iespēju robežās – visi pa druskai –, bet rezultāts bija mazliet haotisks. Ja es būtu palicis strādāt par izpilddirektoru, būtu piedāvājis izveidot šādu amatu, jo jutu nepieciešamību pēc tā. Ir vajadzīgi cilvēki, kas sadarbotos ar reģionu, kā arī veiktu tiešo darbu Rīgā, ar to saprotot darbu ar dažādiem fondiem, kas ir ne tikai galvaspilsētā. Ja no katras struktūrvienības ikviens brauks un meklēs, viss notiks daudz ilgāk un izmaksās dārgāk. Shēma ir vienkārša. Pašvaldība ikdienā risina daudzu nozaru problēmas. Katrā ir savs speciālists, kas saprot vajadzības. Viņš to uzraksta uz papīra, «piemet» aptuvenās izmaksas un vēl sagrupē šīs vajadzības prioritārā secībā. Tad ar tām nāk uz investīciju biroju. Un tiek meklēti varianti, kur vislabāk meklēt līdzekļus, ko varētu piesaistīt noteiktam projektam. Ja, aptaujājot fondus un ministrijas, izdodas dabūt nosacījumus, tad birojs kopā ar projekta iesniedzēju pilnveido šo iesniegumu atbilstoši izvirzītajām prasībām. Pēc tam visu saliekam kopā un «noslīpējam», tad vedam uz attiecīgo ministriju.
Runājot par sekmēm, jāsāk ar to, ka pašreizējais Domes vadības stils nedaudz atšķiras no iepriekšējā. Notiek ciešāka sadarbība un darbu koordinēšana starp augstākajām Domes amatpersonām. Katru dienu ir tikšanās, izrunājam, kas iepriekšējā dienā noticis labi, kas – slikti, kādas vēl ir problēmas, kā risināsim.
Pašlaik turpinās Driksas un Lielupes tilta pieeju projekta «bīdīšana». Projekts ir apstiprināts Ministru kabinetā (MK), palicis tikai Saeimas balsojums par tā iekļaušanu nākamā gada budžetā. Tas būtu kopējs projekts apmēram nepilna pusmiljona latu apmērā, no kuriem 336 tūkstoši latu nāktu no valsts. Protams, turpinām arī pilsētas ūdenssaimniecības rehabilitācijas projektu, kas jau ir apstiprināts MK un Saeimā, tagad jāgaida finansu ministra paraksts.
Iesniegti arī vairāki jauni projekti. Pagājušonedēļ ar Zemgales attīstības aģentūras starpniecību pieteicām 17 dažādus projektus Nacionālajai attīstības programmai. Vairāk gan tie ir saistīti ar sociālajiem un medicīnas jautājumiem, bet ir arī projekti ceļu, pilsētvides un infrastruktūras sakārtošanai.
Es vēlos lielāku sadarbību ar mūsu uzņēmējiem, jo pilsētas dzīve nenotiek tikai pašvaldībā vai tās uzņēmumos, bet arī privātuzņēmumos. Jau piedalos un turpmāk piedalīšos Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes sēdēs, ir izdevies panākt zināmu Domes attieksmes maiņu pret uzņēmējiem. Pirmkārt, novembrī rīkosim izstādi gadatirgu «Zemgales uzņēmēju dienas 2001». Tā notiks Jelgavas Ledus hallē. Dome centīsies maksimāli palīdzēt izstādes rīkotājiem, protams, tikai likumā noteiktajā kārtībā. Ir jāpasaka, ka Jelgava nav tikai guļamvagons, mums ir arī uzņēmēji, kuriem ir idejas un kuri kaut ko dara.
Dome sāk piedalīties lielajās izstādēs, gatavojamies «Baltic Invest 2001». Varbūt te vietā atcerēties Marka Tvena teicienu, ka par tevi zinās tik daudz, cik tu pats par sevi pastāstīsi. Šoreiz pilsēta samaksās dalības maksu un par platības īri izstādē, pārējais, piemēram, kā padarīt pievilcīgākus stendus, – uzņēmēju rokās. To, kuri piedalīsies.
Jūs esat Domes pozīcijas pārstāvis. Kā vērtējat, cik tā ir stipra, saliedēta un dzīvotspējīga?
Pilnīgi godīgi sakot, pēdējā laikā esmu tā pievērsies darbam, ka vairs neatliek laika teorētiskiem spriedelējumiem. Bet domāju, ka tā ir dzīvotspējīga vairāku iemeslu dēļ, ja vien paši nesalaidīsim kaut ko grīstē. Pozīcija it īpaši ir dzīvotspējīga tādēļ, ka lielo darbu smagumu paveicām pagājušogad. Jaunajiem vienmēr ir grūti. Arī mums sākumā bija grūti. Šogad ir vieglāk, jo ir iestrādes daudzās jomās. Arī «Dalkia» – tā nav uzradusies no jauna.
Pēc gada būs Saeimas vēlēšanas, un drīz Domes darbu sāks apgrūtināt atsevišķu politiķu populistiskie centieni. Vai Dome spēs no tā izvairīties?
Paldies Dievam, ir spēcīgs izpilddirektors. Izpildvara ir salīdzinoši spēcīga. Gunāra loģiskums un nebaidīšanās atklāti parādīt arī vājās puses, kas iznāks, ja pieņems kādu populistisku lēmumu, ir labs pretarguments.
Atgriežoties pie investīcijām – cik aktīvi pašlaik ir Jelgavas uzņēmēji, vai viņi bieži pie jums nāk un interesējas par investīciju piesaistīšanas iespējām?
Situācija pagaidām ir ļoti sarežģīta. Paši gandrīz nemaz nenāk. Arī aicinot kaut vai uz to pašu «Baltic Invest 2001», mēģinot materiālus izsūtīt gan uzņēmējiem, gan ražotāju asociācijai, gan arī zvanot individuāli, atsaucība ir ļoti minimāla.
Vai tas nozīmē, ka Jelgavas uzņēmējiem nav vajadzīgas investīcijas?
Baidos, ka tas varētu būt arī viņu domāšanas stereotips, jo katrs ir pieradis «sisties» pats, nevis ar kādu kopā. Varbūt cilvēki ir «apdedzinājušies». Pieņemsim, kādreiz divi labi «čomi» kaut ko kopā ir sākuši, bet pēc tam nav pratuši sadzīvot un izšķīrušies – viens pa labi, otrs – pa kreisi. Un tagad viņi baidās ar kādu kopā darboties, lai tas pats neatkārtotos. Tas gan ir mans subjektīvais viedoklis.
Otrs, uzņēmēji mazliet baidās no konkurences. Tā ir normāla parādība. Uzņēmējam ir mazliet jābaidās no konkurences. Jāizvērtē, jāsaprot, bet pie reizes – arī jābaidās. Reizēm iznāk tā: man ir ideja, bet pietrūkst līdzekļu, cilvēku resursu vai vēl kaut kā, un tad es it kā nāktu uz šejieni ar savu ideju – bet, ja nu to visiem pateiks? Kādam šie resursi ir, viņš izdarīs, bet es palikšu ar garu degunu. Varbūt arī tas mazliet traucē. Te savukārt var citēt kādu austrumu parunu, ka jebkura liela upe sākas no urdziņas. Tātad, ja šeit sākas kaut kāda sadarbība, tad tā kļūs plašāka un «tecējums» labāks.
Labi izjūtu arī to, ka vajag reklamēt šejienes preci un celt lokālpatriotismu. Piemēram, atbrauc Vejles delegācija. Es atsaucīgākajiem uzņēmējiem saku: tas un tas pie mums būs. Vēlaties par sevi darīt zināmu, lūdzu, iesniedziet kādu materiālu, ko var iedot
līdzi. Viens uzņēmums uz to ir reaģējis – «Larelini». Ir paraudziņš, drukāta informācija latviski un angliski, lai ārvalstu uzņēmēji zinātu, kur uzņēmums atrodas, dots kontakttālrunis. Būtībā vairāk arī nevajag. Pamats ir, ja būs otras puses vēlme, tad kaut kas notiks. Es izmantoju savu «savedēja» lomu. Reizēm saku, ka pašvaldībai ir jābūt «savedējai».
Šķiet, vienīgā nozare, kur pašlaik Jelgavā nebūtu problēmu piesaistīt investīcijas, ir lielveikalu tīkli. Tie pēdējā laikā ļoti aktīvi interesējas par savu veikalu izvietošanu Jelgavā. Bet, runājot par rūpniecību, – vai Dome ir iecerējusi arī kādu lielāku projektu? Ja, piemēram, RAF ražotne būtu vairāk rūpnieciski apdzīvota, pilsētai būtu daudz mazāk problēmu ar siltumu un bezdarba līmenis būtu ievērojami zemāks.
Ne velti jau runāju par pašvaldības dalību lielajās izstādēs. Oktobra beigās Rīgā forumā tiksies daudzu vadošo autobūves uzņēmumu īpašnieki. Jelgava kopā ar diviem uzņēmējiem tajā startēs ar vienu projektu. Mums ziņojumam būs desmit minūtes laika. Patlaban tiek ļoti piestrādāts, lai šajās desmit minūtēs pateiktu, ka Jelgava ir tā īstā vieta, lai kāda autobūves kompānija šeit izvietotu savu filiāli, jo daudz kas mums jau ir. Ir vēsture, pieredze, kvalificēti cilvēki, kas vairs nav jāapmāca, tikai mazliet jāpārkvalificē.
Viens no uzdevumiem izstādē «Baltic Invest 2001» ir pierādīt, ka Jelgava atrodas precīzi Baltijas centrā, pietiekami tuvu gan Viļņai, gan Tallinai, par Rīgu nemaz nerunājot, bet zemes cena un nekustamie īpašumi šeit ir lētāki. Mums ir arī laba dzelzceļa satiksme ar visām trijām Latvijas ostas pilsētām, no kurām ir prāmju līnijas uz Vāciju un Zviedriju.
