Ar gana dīvainu paziņojumu vakar, uzstājoties LNT rīta ziņu raidījumā, klajā nāca Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Ar gana dīvainu paziņojumu vakar, uzstājoties LNT rīta ziņu raidījumā, klajā nāca Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Izrādās, premjeraprāt, “Valda Zatlera nomelnošanas kampaņa, ar kuru nodarbojas gan politiskās, gan nevalstiskās organizācijas, gan arī mediji, ir Latvijas nomelnošana un nicināšana”. Ne vairāk un ne mazāk.
Pirmajā brīdī, to dzirdot, likās, ka kaut kāda līdz šim nezināma laika mašīna aiznesusi Latviju vismaz divdesmit piecu vai trīsdesmit gadu tālā pagātnē. Tieši uz to laiku, kad sestajā daļā zemeslodes – Padomju Savienībā – vienīgā pareizā partija bija tikai komunistiskā un vienīgais tās pareizā kursa norādītājs un stūrētājs bija ģenerālsekretārs.
Jāpiekrīt premjerministram – nav patīkama jezga, kas joprojām nerimstas ap jauno Valsts prezidentu. Jābūt galīgi aptaurētam un naida pilnam pret savu valsti, lai viss, kas te notiek, šķistu pieņemams un normāls. Vienīgi ar nelielu, tomēr jēdzieniski fundamentālu piebildi – Latvijas Republika saskaņā ar tās pamatlikumu Satversmi ir demokrātiska valsts, kurā nodrošināta demokrātiska viedokļu dažādība. Viena pareizā patiesība neeksistē principā. Tas jau nu A.Kalvītim kā pašpasludinātam valsts drošības un tātad arī pastāvēšanas garantam būtu jāzina. Tāpat viņam un viņa Tautas partijai līdz ar pārējām trijām koalīcijā jāuzņemas atbildība, ja viņu izvirzītais un apstiprinātais kandidāts nav tikai izcils sava aroda pratējs, bet arī, kā pats publiski atzinis, likuma priekšā, iespējams, nav kristālskaidrs.
Līdz ar to nav izprotams, kāda vaina būtu jāuzņemas Ministru prezidenta nenosauktajiem valsts “nomelnotājiem un nicinātājiem”. Vai Latvijas Republikā būtu noticis valsts apvērsums un varu sagrābusi četru partiju koalīcijas diktatūra? Varbūt viņš sev piešķīris ne tikai garanta, bet arī valsts galvenā patiesības paudēja un cenzora pilnvaras?
Latvijas Republika nav Ministru prezidents un pat ne Valsts prezidents. Valsts ir tās suverēns – Latvijas tauta. Runāt tās vārdā publiski muļķības neklātos.
