«Es no torņiem un skursteņiem mācījos vēl pirms miršanas debesīs kāpt.» (A.Čaks.).
«Es no torņiem un skursteņiem mācījos
Vēl pirms miršanas debesīs kāpt.»
(A.Čaks.)
Nu Čaks ir uzkāpis debesīs un palicis arī šeit – savā Rīgā, savā mīlā, savos strēlniekos.
To visu mēs izjutām 28. septembra vakarā kultūras namā «Rota» sarīkojumā «Paliekamdziesma». Šo jauko pasākumu organizēja kultūras nams «Rota» sadarbībā ar Jelgavas rajona Padomes Mākslinieciskās jaunrades centru.
Sirds un prāts daudz guva no A.Čaka muzeja vadītājas Andras Konstes stāstījuma. Tikko iznākusi viņas un Andra Sproģa grāmata «Aleksandra Čaka logi», un tā ir brīnišķīga dāvana dzejniekam 100. dzimšanas dienā. A.Konste daudz stāstīja par muzeja apmeklētājiem – jauniešiem. Viņi Čaku izjūt kā savējo, reizē apbrīnojot dzejnieka meistarību un savdabību. Vakars turpinājās, skanot Ievas Akurāteres dziesmām, – tās bija tik čakiskas, ironiski smeldzošas, mīlas un kaisles pilnas. Dziesmās un sarunā pati dziedātāja it kā saauga ar jauniešiem, kas bija piepildījuši zāli. Tie ir brīži, kad visi elpo vienā ritmā, un tie nav aizmirstami.
Pārdomātas un labi iestudētas bija Jelgavas rajona skolu kompozīcijas, kurās 20. un 30. gadu rekvizīti vēl pastiprināja vajadzīgo noskaņu. Ir arī interesanti mēģinājumi latviešu un krievu valodā, salīdzinot Čaka, Majakovska un Jeseņina dzeju. Pierasts, ka dzeju runā meitenes, bet šajā vakarā uzstājās daudz jauno vīriešu, un šīm balsīm pavisam labi padodas Čaka vīrišķīgā dzeja.
Dzirdējām un redzējām Aizupes, Lielplatones, Sesavas un Teteles pamatskolas iestudējumus, priecēja arī Kalnciema un Elejas vidusskola.
Ļoti izteiksmīga bija Vircavas vidusskolas kompozīcija, kuru izveidojusi režisore Sarmīte Sustrupe. Liels paldies par to! Jaunieši tumšajos uzvalkos un baltajās šallēs ar savu Čaka dzejas interpretāciju likās kā izkāpuši no «Aleksandra Čaka logu» lappusēm. Šī uzstāšanās deva skaistu, emocionālu akcentu visam vakaram.
Kas jānožēlo? Visi tie jelgavnieki, kas nebija ieradušies.
