16. februārī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs aicināja jelgavniekus uz pilsētas arhitektūras un virtuālās rekonstrukcijas populārzinātniskā diska atvēršanu, lai tuvāk varētu iepazīties ar grandiozo veikumu un tā rezultātiem.
16. februārī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs aicināja jelgavniekus uz pilsētas arhitektūras un virtuālās rekonstrukcijas populārzinātniskā diska atvēršanu, lai tuvāk varētu iepazīties ar grandiozo veikumu un tā rezultātiem.
Vairāku gadu darba pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta veidotais projekts, kura vadītāja un autore ir ikšķilniece Elita Grosmanes kundze. Projektā piedalījušies daudzu Latvijas, Vācijas un Zviedrijas bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, līdz ar to ievērojami papildināta pirmajā izdotajā diskā ievietotā informācija.
Par pamatu pilsētas izpētes darbam kalpojusi tradīcijām, ielām, celtnēm, vēsturiskiem un kultūras notikumiem bagātā Jelgavas vēsture. Kādreiz tā bijusi Kurzemes un Zemgales galvaspilsēta, hercoga rezidence. Latvijas kultūras vēsturē Jelgavas vārds cieši saistīts ar pirmajiem kultūras un sabiedriskajiem pirmsākumiem.
Pilsēta gāja bojā 1944. gadā Otrā pasaules kara liesmās, kad pilnīgi gruvešos un pelnos pārvērtās daudzajos gados uzbūvētās celtnes, uzkrātās kultūras un mākslas vērtības. Tādēļ darba galvenais uzdevums ir parādīt Jelgavu līdz ar svarīgākajiem notikumiem no tās vēstures pirmajiem gadiem līdz pat bojāejai 1944. gadā.
Ap 2500 diskā ievietoto attēlu un iegūtā informācija rada iespēju iepazīties par pilsētas attīstību gadsimtu griežos. Lai tuvāk uzzinātu par savas pilsētas vēsturi un izdoto informācijas avotu, muzejā bija ieradies daudz jelgavnieku, darba līdzstrādnieku un viesu no citiem Latvijas novadiem, izsakot atzinību darba autorei, kura senajās kartēs orientējas labāk nekā dažs labs jelgavnieks.
Cerībā, ka Jelgavas dome pratīs novērtēt E.Grosmanes nopelnus Jelgavas vēstures izpētes darbā.
