Jelgava ir bijusi kādreizējās Kurzemes Zemgales hercogistes galvaspilsēta.
Jelgava ir bijusi kādreizējās Kurzemes Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Šoreiz nepētīsim, ko katrs no šiem hercogiem ir vai nav devis mūsu tautai. Svešas varas nākušas un gājušas. Latviešu tauta un tās vadoņi palikuši savā zemē.
Čakstes darbība Jelgavā
Pie neatkarīgās Latvijas valsts dzimšanas šūpuļa ir stāvējis zemgalietis Jānis Čakste. Ne velti tā laika paaudze Jelgavu dēvēja par Čakstes pilsētu. Viņš tai atdevis daļu sava mūža.
Beidzis Annas skolu un ģimnāziju (bij.Academia Petrina) Jelgavā. Ģimnāzijas laikā ar rapieri rokā cīnījies pret pašpārliecinātajiem baronu dēliem, aizstāvēdams latviešu godu. Par Viborgas uzsaukuma parakstīšanu 1908. gada vasarā trīs mēnešus sēdējis Jelgavas cietumā.
Strādājis par zvērinātu advokātu. Uzņēmies un vadījis IV Vispārējo dziesmu svētku sagatavošanu un norisi Jelgavā. Vadījis Latviešu biedrību no 1887. līdz 1901.gadam. Tā tanī laikā piedzīvoja uzplaukumu. Vadījis un piedalījies Jelgavas latviešu organizāciju darbā. Izdevis laikrakstu «Tēvija». Bijis tās redaktors. 1905. gadā Jelgavā piedalījies Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā.
Jānis Čakste bijis priekšzīmīgs ģimenes dzīvē. Dzīvojis Jelgavā Katoļu ielā 11 nelielā koka namiņā. (Šeit vēlāk tika uzcelts Latviešu biedrības nams.) Mazajā namiņā auguši viņa dēli un meitas. Te palaikam nelegāli pulcējušies ievērojami kultūras darbinieki, lai apspriestu svarīgus mūsu tautas jautājumus. J.Čakste aktīvi piedalījies daudzos sabiedriskās dzīves pasākumos.
Piemineklis Jānim Čakstem
Jāņa Čakstes darbību augsti novērtēja visa latviešu tauta, uzceļot viņam pieminekli Jelgavā. To atklāja 1930. gada 31. augustā. Mākslinieka K.Jansona bronzā veidotais pirmā Latvijas Valsts prezidenta tēls pacēlās klasiskās ģimnāzijas priekšā (tagad Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs). Līdzekļus guva no ziedojumiem. Pieminekļa augstums bija 6,5 metri. Čakstes bronzas tēls tika atliets Vācijā. Pieminekli atklāja Valsts prezidents Alberts Kviesis. Piemineklis 20 gadu stāvēja ģimnāzijas priekšā kā ceļa rādītājs tiem simtiem jauno zemgaliešu un citu censoņu, kas šīs skolas sienās smēlās zinības turpmākam darbam par svētību tautai un valstij.
Pieminekļa iznīcināšana
Pēc Otrā pasaules kara nodibinoties komunistu okupācijas varai Latvijā, J.Čakstes piemineklis, tāpat kā daudzi citi, tika nojaukts. Neilgu laiku tas atradās toreizējās dārzniecības šķūnī, aiz bijušajiem Jāņa kapiem Katoļu ielā. Tad 1951. gada 6. jūnijā to nogādāja Rīgā kopā ar citiem metāllūžņiem pārkausēšanai. (Varbūt mūsu pilsētā vēl ir cilvēki, kas tanī laikā dzīvoja un strādāja, un var sniegt vēl kādu informāciju?)
Ja katrs pa latam
Šodien nevar būt šaubu par pieminekļa atjaunošanu. Ir jau daudz runāts un rakstīts presē. Nodibināts Čakstes fonds.
Gribu izteikt arī savas domas. Pieminekli vajadzētu atjaunot, sagaidot J.Čakstes 140. dzimšanas dienu 1999. gada 14. septembrī. Lai to izdarītu, jārīkojas enerģiski, jo laika ir maz. Kur ņemt līdzekļus? Domāju, paļauties varam vienīgi uz ziedojumiem. Jāizvirza enerģiski cilvēki no kultūras iestādēm, Latviešu biedrības, citām patriotiskām organizācijām. Ja katrs Jelgavas iedzīvotājs ziedotu tikai vienu latu, sākumam tā būtu ievērojama summa. Mums ir daudz domnieku, ierēdņu, veikalu īpašnieku un firmu īpašnieku. Jāiet ir pie katra personīgi un jāizskaidro ziedojuma mērķis un nozīme. Talkā var nākt arī skolas un studenti, jo arī santīmi veido latus.
Pašlaik sākusies gatavošanās jaunās Saeimas vēlēšanām. Lielus līdzekļus izlietos politiskās organizācijas sevis propagandēšanai. Arī tās var parādīt savu cildeno rīcību pilsētas vēstures saglabāšanā. Sevišķi jaundibinātās partijas, kas reprezentē sevi Jelgavā. Jānāk talkā mūsu laikrakstam «Zemgales Ziņas», publicējot katra ziedotāja vārdu un ziedoto summu.
Mūsu pilsētas Saeimas deputātiem šis darbs jāveic valsts mērogā. Valsts ziedotājus varētu publicēt mūsu draudzīgais laikraksts «Diena». Aktīvi šinī darbā jāiesaistās kultūras iestādēm. Ja jau mūsu tauta agrāk varēja no saviem ziedojumiem uzcelt skaistus pieminekļus, domāju, tas tai pa spēkam ir arī šodien.
1930. gadā pieminekli J.Čakstem uzcēla bez modernas tehnikas.
Kur tam atrasties
Daudz ir runāts par pieminekļa atrašanās vietu. Manas un daudzu veco jelgavnieku domas ir, ka piemineklis jāatjauno vecajā vietā. Šī vieta savu vēsturisko nozīmi nav zaudējusi. Te Jānis Čakste mācījies, beidzis ģimnāziju. Vēl vairāk šodien šī vieta nav tikai bijusī ģimnāzija, te ir mūsu pilsētas vēsturiskais centrs. Tas ir saglabājis savu agrāko izskatu, tā sienas glabā mūsu pilsētas vēsturi.
Tornī 1988. gadā Jelgavā uzvijās pirmais atgūtās brīvvalsts sarkanbaltsarkanais karogs. Tas tur lepni plīvo vēl šodien.
Idejai atjaunoto pieminekli novietot skvērā pie Trīsvienības baznīcas torņa nepiekrītu.
Šis tornis ir mūsu visu nevarības apliecinājums kultūras vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Pusgadsimtu kā rēgs tas stāv mūsu acu priekšā. Ja tornis būtu savlaicīgi atjaunots un apkārtne atbilstoši sakārtota, par šo variantu varētu diskutēt.
