Vakar Grēbnera parkā pie Jelgavas aizstāvjiem Otrā pasaules kara cīņās veltītā pieminekļa ziedus nolika Jelgavas Latviešu biedrības, novada politiski represēto apvienības «Staburadze», Daugavas Vanagu un «tēvzemiešu» pārstāvji.
Vakar Grēbnera parkā pie Jelgavas aizstāvjiem Otrā pasaules kara cīņās veltītā pieminekļa ziedus nolika Jelgavas Latviešu biedrības, novada politiski represēto apvienības “Staburadze”, Daugavas Vanagu un “tēvzemiešu” pārstāvji. Pēc tam viņi devās uz Brāļu kapiem Lestenē.
“Atceros, kā 1995. gadā šo pieminekli atklājām. Sarīkojums sākās ar dievkalpojumu Sv.Annas baznīcā, pēc tam bija svinīgs gājiens ar orķestri cauri visai pilsētai. Toreiz daudz cilvēku atcerējās cīņas par Jelgavu 1944. gada jūlija beigās un augusta sākumā. Mēs neesam pret to, lai 9. maijā kopā sanāk, atceras jaunību un dzied savas dziesmas tie, kas karoja padomju pusē, bet kāpēc valdība arī mums neļauj pulcēties,” klātesošos uzrunāja pazīstamais sabiedriskais darbinieks Aldis Egils Hartmanis.
Ceļš uz pieminekli bija rūpīgi attīrīts no sniega, un Jelgavā šķēršļi leģionāru atcerei netika likti. No vīriem, kas piedalījās toreizējās cīņās, bija ieradies vienīgi Andrejs Girgensons, kas tolaik dienēja tā sauktajā 19. divīzijas Laumaņa izlūktriecienbataljonā.
Kā ziņo aģentūra LETA, vakar Lestenes Brāļu kapos pulcējās ap trīssimt piemiņas mītiņa dalībnieku. Lestenes draudzes mācītājs noturēja aizlūgumu. Savukārt Rīgā naktī uz 16. martu tika iežogots Brīvības piemineklis un laukums ap to. Jau iepriekš iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars pieļāva, ka iespējami gājēju un transportlīdzekļu kustības ierobežojumi šajā rajonā. Tas mazina iespējas izvērst nesankcionētus pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Atļaujas rīkot pasākumus leģionāru piemiņai Rīgā pašvaldība nebija devusi, šādu lēmumu pamatojot ar drošības institūciju rīcībā esošo informāciju par iespējamām provokācijām un vandalismu.
