Lai mēģinātu stāties pretī alkoholisma atkarībai, Jelgavā ir tik labas iespējas kā reti kurā Latvijas pilsētā. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ tās ne vienmēr tiek pienācīgi izmantotas.
Lai mēģinātu stāties pretī alkoholisma atkarībai, Jelgavā ir tik labas iespējas kā reti kurā Latvijas pilsētā. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ tās ne vienmēr tiek pienācīgi izmantotas. Par problēmām un iespējām tās risināt “Ziņas” jautāja slimnīcas “Ģintermuiža” Ambulatorās nodaļas narkologam Ilmāram Mičulim.
Kādas iespējas Jelgavā ar alkohola atkarību sirgstošajiem saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību?
Visplašākās. Pateicoties tam, ka pilsētā atrodas valsts psihiatriskā slimnīca “Ģintermuiža”, mums ir laba bāze un iespējas cīņai ar alkohola atkarību.
Jelgavā praktizē visu attiecīgo nozaru speciālisti – narkologi, psihologi un psihoterapeiti, kas ļoti labi kotējas valsts līmenī. Pie mums iespējams saņemt visu veidu palīdzību dažādos alkohola atkarības posmos un stadijās. “Ģintermuižas” Narkoloģijas nodaļā sniedz neatliekamo palīdzību (detoksikācija), kā arī iespējams plānveida ārstēšanās kurss. Mūsu nodaļā var ārstēties ambulatori, tajā praktizē divi narkologi, es un dr. Rasma Pavilēna.
Plašas iespējas turpināt (vai arī sākt) atturības programmu anonīmajā Minesotas četru nedēļu ārstniecības kursā. Šī programma Latvijā pieejama tikai trīs vietās, viena – tepat Jelgavā. Atšķirībā, piemēram, no Rīgas, pie mums nav jāgaida garās rindās. Pacientu izmaksas “Minesotā” pavisam simboliskas – tikai lats diennaktī. Motivācijai svarīgi rast domubiedrus, un gan speciālisti, gan procesā ieinteresētie atzinīgi vērtē iesaistīšanos Anonīmo alkoholiķu kustībā, kas Jelgavā ir visai attīstīta.
Vai daudzi šīs plašās iespējas arī izmanto?
Diemžēl varēja būt daudz vairāk. Atkarīgam cilvēkam nav viegli spert pirmo soli un meklēt speciālistu grūtajā ceļā uz dzīvi bez grādīgā. Alkoholisms ir biopsihosociāla slimība, kas sakņojas mūsu tradīcijās, kultūrā un garīgumā. Sevišķi vīriešiem it kā neērti lūgt palīdzību, un reti kad pacients atnāk pats, drīzāk vispirms vizītē ierodas sieva vai cits tuvinieks, cerēdams, ka pēc tam varbūt izdosies pierunāt atnākt arī atkarīgo. Alkoholiķim ir zems paškritikas līmenis, un par savu atkarību viņš parasti pārliecinās pēdējais.
Bieži vien tuvinieki mēģina problēmu slēpt, cieš un pārdzīvo, gribot negribot kļūstot par līdzatkarīgajiem (līdzatkarība – tuvinieku adekvāta reakcija uz neadekvātu situāciju). Galu galā šāds līdzatkarības stāvoklis var pāraugt depresijā un izraisīt psihosomatisku saslimšanu. Starp citu, arī līdzatkarīgajiem ir savas atbalsta grupas.
Svarīga ir tieši pirmā konsultācija, uz kuru pat ļoti vēlams, lai pacients ierastos kopā ar sievu vai citu tuvinieku. Vismaz 50 minūšu sarunā speciālists cenšas pēc iespējas pamatīgāk iepazīties ar pacientu, lai noteiktu viņa stāvokli, jo alkoholismam ir dažādas stadijas, pēc psihiskās atkarības var būt fiziska. Pēc pirmās tikšanās reizes tiek noteikts tālākas ārstēšanās kurss, un seko nākamās.
Ārstēšanās un atveseļošanās process ir ilgstošs un prasa pastāvīgu kontaktu ar speciālistu, sevišķi pirmajā gadā, sakarā ar emocionālu nestabilitāti, tieksmes uzplūdiem, problēmām dzīvē.
Iemācīties dzīvot bez alkohola ir sarežģīti. Lai gan tas it kā acumirklīgi palīdz pārdzīvot smagākus emocionālus stāvokļus, problēmas jau tāpēc netiek risinātas. Cilvēkam savas dzīves sarežģījumus jāmācās pārvarēt pašam.
***
Dr. I.Mičulis iesaka šādu, viņaprāt, Jelgavas reģiona potenciālajiem pacientiem ideālu (jo visos posmos labi pieejamu) alkohola atkarības ārstēšanas shēmu:
1) detoksikācija (ja nepieciešams);
2) ambulatorā ārstēšana;
3) Minesotas programma;
4) darbība kādā anonīmo alkoholiķu grupā (vēlams).
